OLIGOFRĒNIJA
slimību grupa, ko vieno kopīga pazīme - galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība, kura var būt gan piedzimta, gan radusies agrīnā bērnībā (līdz 3 gadu vecumam). Oligofrēnijai raksturīgas pārmaiņas visās psihiskās dzīves sfērās. Sevišķi izteikts ir domāšanas defekts, pavājināta spēja spriest, analizēt un sintezēt; tas visspilgtāk izpaužas un visvieglāk pamanāms apgrūtinātā spējā atšķirt svarīgo no mazsvarīgā un piemēroties neparastiem apstākļiem. Atmiņa parasti ir pavājināta. Uztvere (redze, dzirde, tauste) fizioloģiski bieži vien neatšķiras no vesela cilvēka uztveres, bet vērtēšanas spēju trūkuma dēļ slimnieki neprot diferencēt nozīmīgo no nenozīmīgā un tāpēc iegūst mazāk informācijas nekā veseli cilvēki.
Runas attīstība aizkavēta - skaidra skaņu izruna attīstās vēlu, vārdu krājums mazs. Emocionālajā dzīvē trūkst augstāko un vairāk diferencēto - ētisko un estētisko jūtu: skaistuma izpratnes, gaumes izjūtas, takta, pienākuma apziņas un atbildības sajūtas, rīcību vairāk nosaka patika vai nepatika, apmierinātība vai neapmierinātība. Gribas sfērā, izlemšanā trūkst motīvu cīņas, rīcību nosaka acumirklīgais noskaņojums.
Oligofrēnijas slimnieki viegli ietekmējami un drīz var nonākt negatīvā ietekmē, iesaistīties antisociālā darbībā. Var būt arī fiziski attīstības defekti: kustību traucējumi (trūkst kustību plastikas un precīzas kustību koordinācijas), traucējumi dažu maņu orgānu attīstībā (pavājināta redze, dzirde), ķermeņa nepareiza attīstība, neiroloģiski traucējumi, iekšējo orgānu attīstības anomālijas.
Reizēm oligofrēnija var apvienoties ar kādas psihiskas funkcijas pārmērīgu attīstību (piem., ar izcilu mehānisko atmiņu). Oligofrēnijas izcelsmē nozīmīgi ir vairāki faktori: novirzes iedzimtībā (Dauna slimība; fenilketonūrija); traucējumi embrionālās attīstības periodā (piem., tie var rasties, ja māte grūtniecības laikā slimojusi ar sifilisu, toksoplazmozi, alkoholismu, mēģinājusi mākslīgi pārtraukt grūtniecību ar medikamentiem); sarežģījumi dzemdībās (dzemdību traumas, ilga asfiksija), kā arī pirmajos mūža mēnešos pārciestas slimības (piem., meningīts, meningoencefalīts).
Pēc smaguma pakāpes izšķir 3 oligofrēnijas veidus: idiotija (smagākā), imbecilitāte (vidējā), debilitate (vieglākā). Profilakse. Grūtniecības periodā jāizvairās no intoksikācijas (alkohols), infekcijām, liekas medikamentu lietošanas, jānodrošina pilnavoti vērtīgs uzturs. Bērni agrīnā vecumā jāpasargā no traumām, infekcijām, intoksikācijām. Īpašā medicīniskā uzraudzībā ir bērni ar nelabvēlīgiem, kaitīgiem faktoriem iedzimtībā. Ārstēšanā apvieno medikamentozos un pedagoģiskos paņēmienus. Svarīga agra diagnoze, lai laikus sāktu ārstēšanu un atbilstošu audzināšanu. Izmanto medikamentus, kas stimulē psihisko attīstību, vajadzības gadījumā (pārmērīga uzbudināmība, eksplozivitāte) - nomierinošus līdzekļus. Dažreiz ārstēšanu nosaka oligofrēnijas izcelsme (piem., meningīta gadījumā). Oligofrēniskie bērni jāapmāca ar atbilstošām metodēm, vēlāk jāiekārto piemērotā darbā.
