OLAS
Uzturā parasti lieto vistu, pīļu un zosu olas. Dažādu putnu olas ir līdzīgas pēc ķīmiskā sastāva. Olā ir visas dzīva organisma attīstībai nepieciešamās uzturvielas. Olas baltums satur albumīnus (pārsvarā), globulīnus, lizozīmu, avidīnu. Olas baltumā un dzeltenumā ietilpst daudzas neaizstājamas aminoskābes. Olas dzeltenumā ir taukvielas, kas satur nepiesātinātās taukskābes, lecitīnu (8-10%), holesterīnu (1,7-2%). Uzturā svarīga nozīme ir lecitīna un holesterīna daudzuma attiecībai. Tā kā ar lecitīnu bagāts uzturs palīdz normalizēt tauku, arī holesterīna maiņu organismā un olās lecitīna ir daudz vairāk nekā holesterīna, tās ir ieteicams uzturlīdzeklis aterosklerozes profilaksē.
Vecāki cilvēki var lietot 3-4 olas nedēļā. Olas minerālvielās ietilpst fosfora, sēra, dzelzs, vara, kālija, nātrija, kā arī nedaudz kobalta sāļu. Olas čaumalu veido galvenokārt kalcija karbonāts. Olas (galvenokārt dzeltenums) satur visus taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E, K) un vairākus В grupas vitamīnus. (B1, B2, B12). Neviens uzturlīdzeklis nesatur tik daudz holīna kā olas - 1700 mg%.
Olas dzeltenumā ir daudz karotinoīdu, kas piešķir tam krāsu. A vitamīna un karotinoīdu olās ir vairāk, ja putni saņem zaļbarību vai vitaminizētu barību. (Vistas olas ķīmisko sastāvu un enerģētisko vērtību skatīt raksta uzturs 8. tabulā.) Uzturvērtība lielāka svaigām olām. Bioloģiski vērtīgāks ir olas dzeltenums.
Organisms vieglāk izmanto mīksti vārītas vai tvaicētas olas, grūtāk - taukvielās saceptas. Nav ieteicams dzert jēlas olas, jo kuņģa sulas ietekmē baltums sarec lielās pikās un ir grūti sagremojams. Turklāt jēlā olas baltumā avidīns kavē vitamīna biotīna izmantošanu organismā. Ārstniecības uzturā jālieto tikai diētiskās olas (pēc izdēšanas glabātas ne ilgāk par 5 dienām). Pīļu un zosu olas jau pirms izdēšanas var būt inficētas ar salmonellām (skatīt salmonelozes). Lai novērstu saindēšanos ar tām (skatīt arī uztura toksikoinfekcijas), ūdensputnu olas tirdzniecībā aizliegts realizēt. Salmonellas iznīkst, ja olas pēc izdēšanas uz 5-10 minūtēm ieliek 5% hlorkaļķu šķīdumā. Olas kvalitāti nosaka pēc ārējā izskata, kā arī apskatot tās īpašā ierīcē - ovoskopā. Svaigas olas čaumala ir tīra, dzeltenums tikko saskatāms un atrodas centrā. Uzturā nedrīkst lietot olas, kurās dzeltenums pilnīgi sajaucies ar baltumu, čaumala necaurspīdīga, ar nenotīrāmiem plankumiem. Olas uzglabā 1-2 nedēļas vēsā, tumšā telpā.
