ODI
divspārņu kārtas dzimta; sīki asinssūcēji kukaiņi. Pasaulē apmēram 2500 sugu, LPSR - 30. Ķermenis samērā slaids, garām kājām. Spārni un vēders ar zvīņām (izņemot malārijodus). Mutes orgāni dūrēja-sūcēja tipa; snuķis garš. Asinis sūc tikai mātītes. Attīstība noris ūdenī vai mitrā augsnē. Kāpurs tārpveidīgs, ar lielu galvu, kūniņas kustīgas. Malārijodi (Anopheles) attīstās vidēji 14-30 dienās. Ģints Aëdes odi olas dēj rudenī mitrā augsnē; pēc pārziemošanas tās attīstās izkusušā sniega ūdeņos. Pavasarī un vasarā ģints Aëdes odi uzbrūk cilvēkam bieži vien lielos baros. Odi mehāniski un bioloģiski pārnēsā un saglabā daudz cilvēkam bīstamu slimību (Japānas encefalīta, dzeltenā drudža, tularēmijas, malārijas un melioidozes) ierosus. Dažas odu sugas (no ģintīm Aëdes, Culex, Anopheles un Mansonia) ir arī filāriju (parazītiski tārpi) starpsaimnieki.
Apkarošana. Lidojošās formas iznīcina ar 3% hlorofosa šķīdumu ūdenī vai aerosola preparātiem "Dihlofoss" u.c. saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju. Nepieaugušos odus dažādās stadijās iznīcina, apstrādājot odu vairošanās vietas ar karbofosu (Aëdes odiem 3 kg, pārējiem - 6 kg uz ha). Profilaktiski nosusina mežus un purvainas vietas. Att.
