Nūjotprieks
Pirms vairākiem gadiem Latvijā parādījās pirmie nūjošanas entuziasti, uz kuriem ne viens vien noraudzījās kā uz dīvaiņiem, kuri aizmirsuši uzvilkt slēpes.
Šodien šī sportiskā nodarbe gūst arvien plašāku interesentu loku un nu izbrīna arī mazāk, jo arvien vairāk cilvēku zina, ka eksistē tāds sporta veids kā nūjošana.
Nūjošanas idejas pirmsākumi ir meklējami Somijā 1930.gadā, kad tā tika ieviesta kā jauna treniņmetode distanču slēpotājiem nesezonas laikā. Kopš 1930. gadiem distanču slēpotāji un biatlonisti iešanu ar nūjām izmanto kā vasaras treniņmetodi. 1996.gadā divi somu studenti uzrakstīja diplomdarbu par iešanu ar nūjām. Viņi uzlaboja diagonālo slēpošanas tehniku un kombinēja to ar dažādiem spēka un stiepšanās vingrinājumiem. 1997.gadā pirmoreiz tika lietots termins Nordic Walking. 1997.gadā Vācijā Andreas Wilhelm un Tommy Schoepf aizsāka ALFA tehnikas ideju, un tādējādi pat neoficiāli aizsākās INFO (International Nordic Fitness Orga-nization) darbība. 2006. gadu var uzskatīt par Nordic walking jeb nūjošanas kustības sākumu Latvijā, kad pirmo reizi tika rīkots publisks nūjošanas pasākums Rīgā pie Kongresu nama.
Nūjošana ir pieejama ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai fiziskās sagatavotības. Tas ir veids, kā efektīvi un viegli uzlabot savu fizisko formu, turklāt nūjošana ir īpaši piemērots sporta veids cilvēkiem ar ceļu un mugurkaula problēmām. Nūjošana nodarbina ap 90% cilvēka muskuļu, turklāt tā ir efektīvāka par intensīvu iešanu bez nūjām, jo īpašo nūju un soļošanas tehnikas pielietojums palielina nodarbību efektivitāti gandrīz uz pusi.
Nūjot ir veselīgi, jo tā ir nodarbe svaigā gaisā, tā kliedē sāpes, muskuļu sasprindzinājumu plecu un skausta apvidū. Šai ziņā der pieminēt, ka nūjošana ir viens no ziemeļvalstu ģimenes ārstu visbiežāk ieteiktajiem sporta aktivitāšu veidiem ķermeņa svara regulēšanai, sirds un asinsvadu sistēmas uzlabošanai, vispusīgai un efektīvai slodzes nodrošināšanai visam ķermenim.
Nūjošanas laikā tiek saudzētas locītavas, jo tās tiek noslogotas par 30% mazāk, nekā, piemēram, vienkārši soļojot. Tāpat tiek veicināts veselīgs miegs, uzlabojas organisma apgāde ar skābekli, palīdz pret galvassāpēm, nūjošana ir efektīvs novājēšanas līdzeklis, kā arī ir dabai draudzīga nodarbe.
Aktīvi soļojot ar nūjām, organisms patērē ~ par 40 % enerģijas vairāk, nekā soļojot tādā pašā tempā bez nūjām. Turklāt aktīva un tehniski pareiza nūjošana enerģijas patēriņa ziņā pielīdzināma lēnam skrējienam aerobajā režīmā. Nūjošanu var veikt ne tikai soļojot, bet arī skrienot, tādejādi palielinot slodzi un vispusīgāk attīstot ķermeņa muskulatūru.
Tomēr jāatceras, ka nūjošana nav vienkārša soļošana ar nūjām. Lai gūtu pozitīvu efektu, ir jāpārzina nūjošanas tehnika – jābūt taisnam ķermenim, lēzenām nūjām, pareizam soļu garumam un izstieptām rokām, kā arī pareiza garuma nūjām. Tāpēc sākumā ir vērts sākt šo sportisko aktivitāti nūjošanas instruktora pavadībā.
Ilze Mežniece
