NOSACĪJUMA REFLEKSS
dzīves pieredzē izveidojusies organisma reakcija, kas sagatavo organismu atbildei uz iespējamo beznosacījuma kairinājumu. Nosaukumu ieviesis I. Pavlovs, lai uzsvērtu, ka nosacījuma refleksa izveidošanai nepieciešami īpaši nosacījumi, proti, nosacījuma kairinājums jeb signāls, par kuru var kļūt jebkurš kairinājums, kas attiecīgajā situācijā izraisa orientācijas refleksu, kā arī šā kairinājuma atkārtota sakrišana laika ziņā ar organismam nozīmīgu beznosacījuma kairinājumu. Tā starp nervu centriem, kas uztver nosacījuma kairinājumu, un centriem, kas uztver beznosacījuma kairinājumu, izveidojas nervu pagaidu sakari, tā ka nosacījuma kairinājums vien spēj izraisīt atbilstošu reakciju vēl pirms beznosacījuma kairinājuma parādīšanās.
Norisi, kad nosacījuma kairinājumam tūlīt pievienojas kāds beznosacījuma kairinājums, apzīmē par nosacījuma kairinājuma pastiprinājumu ar beznosacījuma kairinājumu. Tā, piem., trauku kārtošana uz pusdienu galda iedarbojas kā nosacījuma kairinājums, kas klātesošajiem izraisa gremošanas sulu sekrēciju vēl pirms pastiprinājuma ar beznosacījuma kairinājumu - ēdiena uzņemšanu. Nosacījuma refleksu var viegli izstrādāt un pētīt arī laboratorijas apstākļos; piem., vairākkārt ieslēdzot noteiktu skaņu signālu un tam ik reizes pēc dažām sekundēm pievienojot acs radzenes kairinājumu ar dozētu gaisa strūklu, kas (kā beznosacījuma kairinājums) rada spēcīgu mirkšķināšanas refleksu, ātri izveidojas mirkšķināšanas nosacījuma reflekss, kad skaņas signāls vien jau izraisa mirkšķināšanu vēl pirms acs radzenes kairināšanas.
Nosacījuma refleksa izveidošanās, tāpat kā beznosacījuma refleksa norise, saistīta ar organisma atbildes reakcijas un gaidāmā rezultāta modeļa izveidošanos galvas smadzeņu starpneironos starp jušanas un kustību centriem. Atšķirībā no beznosacījuma refleksa, kura modelis veidojas pēc iedzimtas programmas un ir vienveidīgs un nemainīgs, nosacījuma refleksa modelis spēj mainīties atkarībā no situācijas. Tāpēc nosacījuma reflekss dod iespēju organismam vienmēr no jauna precīzi pielāgoties mainīgajiem apkārtējās vides apstākļiem. Nosacījuma kairinājuma daudzkārtējs pastiprinājums ar vienu un to pašu beznosacījuma kairinājumu sekmē nervu pagaidu sakaru rašanos un nostiprināšanos vispirms īslaicīgās, pēc tam ilgstošās atmiņas veidā.
Stabili izstrādāti nosacījuma refleksi ar kopīgu mērķtiecību apvienojas sarežģītās, savstarpēji pakārtotās funkcionālās sistēmās jeb stereotipos, kur viena nosacījuma refleksa norise noder par signālu nākamā nosacījuma refleksa sākumam utt. Šādi stereotipi noris automātiski, bez apziņas tiešas līdzdalības, un veido iemaņu fizioloģisko pamatu. Kustību un izturēšanās stereotipus, piem., iešanu, skriešanu, peldēšanu, lēkšanu, darba iemaņas, žestikulēšanu, mīmiku u.tml., apziņa vajadzības gadījumā spēj kontrolēt un koriģēt. Turpretī ar iemaņām saistīto iekšējo orgānu darbības stereotipi, izņemot elpošanas kustības, apziņas kontrolei un korekcijai parasti nav pakļauti. Ja nosacījuma kairinājumu, uz kura pamata radies nosacījuma reflekss, atkārtoti nepastiprina ar atbilstošo beznosacījuma kairinājumu, Nosacījuma reflekss pakāpeniski tiek aizkavēts un dziest, t.i., līdzšinējais nosacījuma kairinājums vairs nespēj izraisīt nosacījuma refleksu . Ja dzēstais nosacījuma reflekss bijis stabils un labi nostiprināts, attiecīgie nervu pagaidu sakari arī pēc nosacījuma refleksa dzišanas vēl ilgi, dažkārt mēnešiem un gadiem, saglabājas ilgstošajā atmiņā. Tāpēc pietiek reizi vai dažas reizes kādreizējo nosacījuma kairinājumu atkal pastiprināt ar beznosacījuma kairinājumu, lai dzēstais nosacījuma reflekss pilnīgi atjaunotos.
Nosacījuma refleksa paveids ir t.s. dabiskais nosacījuma reflekss, kas rodas mūža pirmajos gados. Te par nosacījuma signālu darbojas kairinājums, kam ir tiešs dabisks sakars ar atbilstošo beznosacījuma kairinājumu; piem., ēdiena izskats signalizē par iespējamu barības uzņemšanu un nosacīti reflektoriskā kārtā izraisa siekalu u.c. gremošanas sulu sekrēciju; bites vai lapsenes lidojuma sanoņa signalizē par iespējamu dzēlienu un nosacīti reflektoriskā ceļā izraisa attiecīgu aizsardzības reakciju. Dabiskie nosacījuma refleksi ir ļoti stabili un parastos apstākļos nedziest arī tad, kad nosacījuma kairinājumus atkārtoti nepastiprina beznosacījuma kairinājumi.
Barības nosacījuma refleksa veidošanās shēmu skatīt attēlā. Barības beznosacījuma reflekss, uz kura pamata izstrādāts nosacījuma reflekss, attēlots kontūrās 1-11 (paskaidrojumus skatīt rakstā beznosacījuma reflekss). Atkārtoti pastiprinot nosacījuma kairinājumu (piem., pusdienu pārtraukuma skaņas signālu rūpnīcā) ar beznosacījuma kairinājumu - ēšanu, spēcīgā ierosa, ko barības uzņemšana izraisījusi attiecīgos galvas smadzeņu nervu centros (3,4), izplatās uz apkārtējiem smadzeņu rajoniem (41), iesaistot aktivitātē arī attālas neirālās struktūras, to vidū dzirdes centrus (31), kas uztver un pārstrādā impulsus, kuri pa dzirdes nerviem (21) pienākuši no dzirdes orgāna (11), kur tos izraisījis nosacījuma kairinājums. Rezultātā starp dzirdes centru (31) un barības centriem (3, 4) izveidojas abpusēji nervu pagaidu sakari un rodas nosacījuma reflekss, kad nosacījuma signāls vien jau daudzas minūtes pirms ēšanas spēj izraisīt vairākus būtiski svarīgus barības reakcijas komponentus, piem., pastiprinātu siekalu un kuņģa sulas sekrēciju, tādējādi sagatavojot organismu barības uzņemšanai.
