Norāda uz apgrūtinātu speciālās izglītības pieejamību sākumskolas posmā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika norādīts uz vairākām problēmām speciālās izglītības jomā saistībā ar speciālajām izglītības iestādēm un bērniem pieejamo palīdzību, tajā skaitā tika vērsta uzmanība grūtībām ar speciālās izglītības pieejamību sākumskolas posmā.
Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) aģentūrai LETA norādīja, ka komisija strādās pie nepieciešamajiem likumu grozījumiem, lai mainītu situāciju.
Latvijas Autisma apvienības pārstāve Līga Bērziņa sēdes laikā vērsa uzmanību uz problēmu, kad bērnam nākas nomainīt sešas pirmskolas iestādes, jo viņa situācijas dēļ šo audzēkni iestāde "neņem pretī". Tad viņam tiek nozīmēta mājapmācība, kurai vairākos gadījumos trūkums ir nepietiekamā pedagogu iesaiste. Tāpat lielas problēmas parādās pēc tam, kad no mājapmācības posma bērnam jāsāk iet skolā.
Bērziņa vērsa uzmanību uz problēmām ar bērna, kuram ir autisms vai uzvedības traucējumi, iekārtošanu vispārizglītojošā skolā. Šādos gadījumos no atbildīgajām personām kvalitatīvas atbildes nevarot sagaidīt. Tāpat problēmas rodas, ja bērnam vairākkārtīgi tiek mainīts mācību programmu kods. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, uz to atbildot, norādīja, ka pirms diskusijām ar speciālistiem nav pateikts, vai ir iespējama kodu sistēmas atbilstoša pārveidošana.
Komisijas sēdē tika norādīts, ka vairākiem bērniem, kuriem ir vidējs vai par vidējo augstāks intelekta līmenis, tomēr ir problēmas kādā jomā, piemēram, lasīšanā. Tās tiek risinātas pārāk zemā līmenī, ļaujot bērnam skaļi nelasīt vai, sēdinot viņu pirmajā solā, taču audzēknim nav pieejama nepieciešamā tehniskā palīdzība, izmantojot datorprogrammas un audiogrāmatas, norādīja Latvijas disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja un biedrības "Pro Futoro" vadītāja Eva Birzniece.
Valsts Izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase norādīja, ka bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vajadzīgs individuāls izglītošanās plāns, lai viņu vajadzībām varētu elastīgi izmantot izglītības standartu. Viņa norādīja uz pretrunu sistēmā, kad vecākiem ir tiesības bērnam izvēlēties mācību iestādi, bet ne visas skolas ir spējīgas šo speciālo izglītības programmu īstenot.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Reigase arī pauda, ka nevar teikt, ka speciālās izglītības jomā viss ir slikti, jo esot redzami arī labi rezultāti. Piemēram, Rīgas 1.speciālās internātpamatskolas audzēkņi pēc aroda apgūšanas paši sev nopelna iztiku, tāpat labi rezultāti ir vispārizglītojošās skolās, kurās mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Kā pozitīvu piemēru viņa novērtēja gadījumu, ka 9.klases noslēguma eksāmenu daži audzēkņi varēs kārtot braila rakstā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Papule norādīja, ka Latvijā ir 12 000 audzēkņu ar speciālām vajadzībām un viņu skaits pieaug. No šī skaita ap 6000 skolēniem mācās ap 60 specializētajās skolās. Arī šajā jomā tiek domāts par resursu lietderīgu izmantošanu, piemēram, cik lietderīga ir skolas ar 20 skolēniem uzturēšana, turklāt audzēkņu mazā skaita dēļ tajā nav pietiekama materiāltehniskā nodrošinājuma. Šāda veida situācija nenākot par labu arī pašiem bērniem.
Papule norādīja uz pozitīviem piemēriem, kad speciālo izglītības iestāžu audzēkņi var iegūt darba prakses vietas un īpaša atsaucība pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir vērojama Kurzemē. Vairākām skolām šajā jautājumā esot izveidojusies pozitīva sadarbība ar profesionālās izglītības kompetences centriem.
Komisijas priekšsēdētāja Viņķele norādīja, ka deputātiem vēl būs jāatgriežas pie diskusijas par šiem jautājumiem, jo situācija ar speciālajām skolām no vairākiem aspektiem ir vērtējama negatīvi. Aģentūrai LETA viņa skaidroja, ka atsevišķu sēdi varētu rīkot par pašvaldību lomu speciālās izglītības programmu licencēšanā, lai bērniem būtu reāla iespēja saņemt nepieciešamos izglītības pakalpojumus. Tāpat speciālās izglītības nodrošināšana tiks skatīta arī no labklājības aspekta, lai sniegtu jauniešiem nepieciešamo aprūpi.
LETA
