NEKROZE
šūnu, orgāna daļas vai orgāna atmiršana dzīvā organismā. Nekrozi visbiežāk rada audu vai orgāna asinsrites traucējumi, kad sakarā ar skābekļa un barības vielu trūkumu izbeidzas šūnu barošanās (atmirušo audu apvidu sauc par infarktu). Asinsrites traucējumu cēlonis var būt mehāniski audu bojājumi (pārrāvums, pārgriezums, saspiedums), kā arī ķīmisku (kodīgi sārmi, skābes) un fizikālu faktoru (augsta vai zema t°) iedarbība; aterosklerotiskas pārmaiņas, kas rada asinsvada sašaurinājumu vai tā pilnīgu slēgšanos (piem., asinsvada sienas iekšējā slāņa sabiezēšana endarterīta gadījumā); asinsvada saspiešana, ko izraisa audzējs, svešķermenis vai iekaisuma infiltrāts; pastāvīga spiediena radīto asinsrites traucējumu dēļ rodas izgulējumi.
Nekrozi var izraisīt arī čūsku, indīgu kukaiņu vai citu dzīvnieku kodumi, infekcijas vai nervu darbības traucējumi. Nekroze rada bojātā orgāna darbības traucējumus, paliek arī pēc tam, kad audi sadzīst vai sarētojas. Plašas nekrozes gadījumā audu sabrukšanas produkti uzsūcas, radot organisma intoksikāciju. Izšķir vienkāršu nekrozi - atmirušie audi saglabā savu izskatu un apmērus; mumifikāciju - audi sažūst un sarūk, stipri samazinoties; koagulācijas nekrozi - audi atmirst, sarecot šūnu olbaltumvielām un starpšūnu šķidrumam; kolikvācijas nekrozi - atmirušie audi pāriet šķidrā konsistencē (piem., smadzeņu audi); kazeizi - atmirušie audi pārvēršas biezā sierveida masā (sabrūkot tuberkolozes perēkļiem). Ja atmirušajos audos vai orgānā iekļūst infekcija, rodas gangrēna, kas savukārt var sekmēt audu nekrozes tālāku izplatīšanos.
Ārstēšana parasti slimnīcā. Profilakse. Dažādi pasākumi, kas palīdz saglabāt normālu asinsriti audos un orgānos.
