NEIROREIMATISMS
nervu sistēmas reimatisms - reimatisma forma, kas rodas 20-30 procentiem reimatisma slimnieku. Neiroreimatisms var rasties strauji vai pakāpeniski jebkurā reimatisma fāzē. Tas parasti paasinās, aktivējoties reimatiskam procesam citos orgānos, bet var norisināties arī patstāvīgi, bez sirds vai locītavu saslimšanas. Reimatisma slimniekam smadzeņu vielas bojājums visbiežāk rodas sakarā ar smadzeņu asinsvadu sienas struktūras pārmaiņām - vaskulītu. Rezultātā var izveidoties asinsvada sašaurinājums, tromboze un smadzeņu vielas atmiekšķējums. Slimniekam rodas traucējumi, kas raksturīgi insultam. Asinsvadu sienas caurlaidības dēļ var rasties asinsizplūdums smadzeņu vielā vai smadzeņu starpapvalku telpās.
Reimatisks iekaisums var rasties arī smadzeņu vielā un smadzeņu apvalkos, izraisot reimatisku encefalītu, mielītu, meningītu vai arahnoidītu. Reimatiskam encefalītam raksturīga horeja, hipotalāma sindroms vai izkaisīti perēkļi galvas smadzeņu vielā un apvalkos. Nervu sistēmas bojājums reimatisma slimniekiem var būt arī sekundārs - saistīts ar sirds slimību radītiem asinsrites traucējumiem smadzenēs. Tad visbiežāk rodas embolija smadzeņu asinsvados. Neiroreimatisms var izpausties neirozes, psihozes vai epilepsijas veidā. Sākumfāzē slimniekam ir nespēks, nervozitāte, nesavaldība, nespēja koncentrēties, atmiņas un miega traucējumi, pastiprināta svīšana. Ja slimnieks neievēro režīmu un neārstējas, var rasties smagas, neatgriezeniskas nervu sistēmas bojājuma pazīmes - paralīze, ādas jušanas traucējumi, ataksija, afāzija u.c. Ārstēšana un profilakse ir tāda pati kā reimatismam vispār. Ja attīstītās asinsrites traucējumi smadzenēs, jāievēro visi noteikumi, kas obligāti insulta ārstēšanā.
