NEIROHUMORĀLĀ REGULĀCIJA
saskaņota nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru ietekme uz organisma audu aktivitāti. Šās regulācijas uzdevums ir koordinēt visas fizioloģiskās norises, nodrošināt optimālu organisma pielāgošanos konkrētajiem apstākļiem. Humorālās regulācijas pamatā ir īpašu vielu izplatīšanās pa organisma iekšējās vides šķidrumiem - asinīm, limfu, audu šķidrumu. Viens no humorālās regulācijas mehānismiem ir hormonālā regulācija, kas notiek ar bioloģiski aktīvām vielām - hormoniem. Šūnas, kas sintezē hormonus, sakopotas iekšējās sekrēcijas dziedzeros vai arī izkaisītas kuņģa un zarnu gļotādā, nieru u.c. orgānu audos. Šo šūnu sekrēti (inkrēti) nonāk asinīs un cirkulē pa visu organismu. Hormona koncentrācijas palielināšanās asinis ietekmē tikai tās šūnas, kurām evolūcijas gaitā pret šo hormonu izstrādājusies pietiekami liela jutība. Hormona ietekme var būt gan ierosinoša, gan nomācoša. Evolūcijas gaitā vēlāk attīstījies otrs regulācijas mehānisms - neirālā regulācija jeb reflektoriskā regulācija. Arī nervu šķiedrās sintezējas un uzkrājas bioloģiski aktīvas vielas - mediatori. Bez tam nervu šķiedru apvalkiem piemīt spēja pārvadīt elektriskos signālus, kas rodas līdz ar ierosu. CNS radušies impulsi izplatās pa visu nervu šķiedru, un tās galā, kur rodas kontakts ar izpildorgāna šūnu, izdalās mediators. Sakarā ar impulsu ātro pārvadi pa nervu šķiedrām un mediatoru lielo bioloģisko aktivitāti neirālā regulācija notiek ļoti strauji un precīzi.
Cilvēka organismā neirālās un humorālās regulācijas mehānismi vienmēr darbojas saskaņoti un viens otru papildina. Neirohumorālā regulācija uztur optimālā līmenī organisma iekšējās vides parametrus (osmotisko spiedienu, pH, jonu sastāvu u.c). Asiņu ķīmiskā sastāva pārmaiņas tūlīt uztver hemoreceptori asinsvadu sienā un CNS. Daudz nervu šūnu, kuru specifiskā vielmaiņa atkarīga no asiņu ķīmiskā sastāva, atrodas hipotalāma rajonā. No šīm nervu šūnām ierosa izplatās uz galvas smadzeņu garozu (veicina apzinātu organisma pielāgošanās reakciju veidošanos), uz veģetatīvās nervu sistēmas centriem, kā arī uz hipofīzi u.c. iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Līdz ar to ieslēdzas vesela virkne regulācijas mehānismu, kurus saskaņo un kontrolē augstākie veģetatīvās nervu sistēmas centri. Dažādu audu un orgānu līdzdalība šādā sarežģītā neirohumorālā refleksā atkarīga no izraisošo faktoru rakstura.
