Parasti bez ārsta piedalīšanās cilvēki nepamana problēmas nierēs, jo šīs slimības sākas bez simptomiem, cilvēks jūtas labi, viņam nekas nesāp. Diskomforts vai nepatīkamas sajūtas parādās jau vēlākās stadijās. Tā tas ir arī ar hronisku nieru slimību jeb hronisku nieru mazspēju, ko ārstēt ir visgrūtāk, bet tās sākumu var nepamanīt, ja laikus neveic mērījumus, testus vai analīzes.

Līdzīgi kā bieži paši nejūtam brīdi, kad sākusies kāda nieru slimība, mēs neapzināmies arī to, cik ļoti nieru slimības ir saistītas ar citām slimībām – jo īpaši hroniska nieru slimība, ko agrāk sauca par hronisku nieru mazspēju. Neapzināmies, cik tiešs ir problēmu ceļš no diabēta pie hroniskas nieru slimības, no nierēm pie sirds slimībām un otrādi. Vienkāršoti rezumējot, daudzas nopietnas slimības sākas vai beidzas nierēs.

Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes associētā profesore Ieva Ziediņa uzsver, ka pati biežākā nieru slimība ir hroniska nieru slimība (HNS), kas ir ilgstošs jeb hronisks nieru bojājums. Pie tās var novest piecas nākamās biežākās nieru slimības – glomerulonefrīti jeb nieru kamoliņu iekaisumi, intersticiāli nefrīti un tubulointersticiāli nefrīti jeb nieru kanāliņu iekaisumi, arī nieru bojājums no diabēta, nieru bojājums no arteriālās hipertensijas, un no iedzimtajām biežākā ir nieru policistoze.

Procentuāli cukura diabēts ir ap 30%, līdzīgā apjomā sastopami bojājumi no arteriālās hipertensijas, bet policistoze ir 5-10%, savukārt nieru kamoliņu iekaisumi un nieru kanāliņu iekaisumi izpaužas ap 15% katrs no kopējā nieru slimību apjoma. Ja runā par vecuma grupām, tad pārsvarā tie ir cilvēki pēc 40 gadu vecuma. Nieru slimības bērniem ir daudz retāk nekā pieaugušajiem.

Hroniskas nieru slimības trauksme

Sabiedrībā valda mīts, ka kopumā nieru slimības cilvēkus skar reti. Patiesībā aptuveni viens no 10 pieaugušajiem sadzīvo ar hronisku nieru slimību.

Ne vienmēr primārās nieru slimības tiek pamanītas un diagnosticētas, tādēļ pacienti nonāk pie ģimenes ārsta vai nefrologa jau tad, kad ir attīstījusies HNS – kad strukturālas vai funkcionālas izmaiņas nierēs ir ilgāk par trim mēnešiem. Tās var būt dažādas izmaiņas – nieru kamoliņu jeb glomerulu bojājums, kanāliņu bojājums, cistas, nierakmeņi un citas, skaidro nefroloģe.

Hroniska nieru slimība ir grūti ārstējama, tāpēc pamatoti mēdz uzskatīt, ka no HNS izārstēties nevar, bet ir iespējams palēnināt tās progresēšanu. Cilvēkam, kuram konstatē HNS trešajā stadijā un šo slimību ārstē, līdz gala stadijai (piektajai) var paiet daži gadi vai vairāk nekā desmit gadu. Ja HNS netiek ārstēta, tad jau drīz tiek sasniegta gala stadija, un tas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Ir ļoti liela starpība, vai pusmūža cilvēkam, kurš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, uz dialīzes procedūru jāsāk iet pēc diviem vai 15 gadiem. Tāpēc ir svarīgi runāt par hronisku nieru slimību un nepieciešamību to savlaicīgi diagnosticēt.

HNS norise ir relatīvi lēna, salīdzinot ar citām slimībām, taču nebūs pareizi ignorēt iespēju attīstīties sarežģījumiem, kādu ir ļoti daudz. Sarežģījumi skar visas orgānu sistēmas – gan kardiovaskulāro, gan elpošanas, gan kuņģa-zarnu traktu, gan kaulus, gan reproduktīvo sistēmu, skaidro Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente.

Hroniskas nieru slimības saikne ar sirds un asinsvadu slimībām ir tik tieša, ka bieži šīs slimību grupas izraisa viena otru. HNS izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju un asinsvadu kalcifikāciju, kas var novest gan pie miokarda infarkta, gan insulta un arī hroniskas sirds mazspējas. Savukārt gan arteriālā hipertensija, gan ateroskleroze var rezultēties ar HNS.

Piemēram, apdraudējumu cilvēka dzīvībai visbiežāk rada sirds un asinsvadu slimības, taču tās var būt sekas arī HNS, tāpēc daudzos gadījumos var uzskatīt, ka dzīves ilgums un nopietnas slimības sākas vai beidzas nierēs.

Modernu medikamentu nozīme

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Medicīna attīstās, un, protams, parādās medikamenti, kas palīdz aizkavēt hroniskās nieru slimības progresēšanu. “Patlaban tie vēl nav valsts kompensēti, bet, es domāju, jo vairāk cilvēki zinās, interesēsies un paši prasīs, jo ātrāk valsts nāks pretim. Pagaidām ārsts informē, ka ir ko piedāvāt, bet zāles jāpērk par savu naudu. Noteikti atmaksājas to darīt, jo tad, kad nieru slimība progresē līdz terminālai mazspējai, un ir jāiet uz dialīzi, tas dzīves kvalitāti apgrūtina daudz vairāk. Šo medikamentu izmaksas ir desmitos eiro, tie nav simti,” skaidro nefroloģe.

Pēdējā laikā ir parādījušās divas jaunas medikamentu grupas, kurām ir pierādīta ietekme uz hroniskas nieru slimības gaitu. Viena grupa ir SGLT2 inhibitori (nātrija-glikozes kotransportvielas-2 inhibitori), ko lieto arī cukura diabēta un sirds mazspējas ārstēšanā. Šīm zālēm pierādīts ļoti labs efekts, taču nepietiks, ja pacients medikamentu lietos vienu vai divus mēnešus un cerēs, ka HNS pazudīs. Tā nenotiek. Lai iegūtu HNS progresēšanas aizkavēšanu, medikaments ir jālieto vismaz divus trīs gadus!  

Otra zāļu grupa, kas tuvākajā laikā būs pieejama pacientiem Latvijā, ir nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (MRA). Arī šiem medikamentiem ir veikti pētījumi un publicēti to rezultāti, apstiprinot, ka tie aizkavē HNS progresēšanu. Līdzīgi šīs zāles jālieto vismaz pāris gadu, bet, pārtraucot lietošanu, sasniegtais efekts zūd. Savukārt pēc trim gadiem HNS progresēšana tiek samazināta gandrīz par 20 procentiem. Tādēļ pacientiem ieteicams apmeklēt ārstu un saņemt šos medikamentus.

Sekošana veselībai un izvēlēm

Nefroloģe uzsver, ka katram cilvēkam, rūpējoties par savu veselību, reizi gadā ir jāiziet valsts nodrošinātā vispārējā veselības pārbaude pie ģimenes ārsta, kas ietver izmērīt asinsspiedienu, izmērīt cukura līmeni, gan arī veikt vispārējās asins un urīna analīzes. Lai spriestu par nieru veselību, ir divi galvenie parametri, kas analīzēs ir jānovērtē. Asinīs tas ir seruma kreatinīna līmenis, no kura tiek aprēķināts glomerulu filtrācijas ātrums, kas ir nieru filtrācijas spēja. Normāla nieru filtrācijas spēja līdz 40 gadu vecumam ir 125 +/- 25 ml/min/1,73m2. Urīna analīzēs ir jāpievērš uzmanība olbaltuma vai, precīzāk, albumīna daudzumam urīnā. Normāli ne olbaltumam, ne albumīnam urīna analīzēs nebūtu jāparādās.

Noteikti jāseko savam asinssiedienam un savam cukura līmenim. “Bez ārsta ziņas nevajag lietot pretsāpju līdzekļus, jo tie pretsāpju līdzekļi, ko var nopirkt aptiekā bez receptes, ļoti bojā nieres, ja tos lieto patvaļīgi, pēc pacienta izjūtas. Nieru bojājums no pretsāpju līdzekļiem var būt neatgriezenisks,” brīdina ārste.

Starp ieteikumiem veseliem cilvēkiem ārste atgādina, ka ikdienā ir svarīgi dzert pietiekamu daudzumu ūdens, ēst mazāk sāli. “Jo mēs ēdam vairāk cukura un sāls, jo nierēm ir sliktāk. Ļoti svarīgs arī normāls ķermeņa svars. Vēlams nesmēķēt, jo arī smēķēšana veicina nieru slimību progresēšanu! Piemēram, cukura diabēta radīts nieru bojājums smēķētājam progresē daudz ātrāk nekā nesmēķētājam. Veselam cilvēkam sāls norma varētu būt līdz 10 gramiem dienā, bet pacientiem ar nieru slimību un arteriālo hipertensiju sāls patēriņš ir jāierobežo līdz trim līdz pieciem gramiem dienā. Pārtikā sāls tiek izmantots arī kā konservants, tāpēc jāuzmanās ar produktiem, kurus var ilgi uzglabāt. Labāk ir pēc iespējas vairāk lietot svaigus produktus,” iesaka nefroloģe.

Viņa atgādina, ka nieru slimības ir starp tām, kuru ārstēšanā diēta ir ļoti svarīga, taču diēta nav kādi trīs principi, kuri der visiem. Piemēram, vecās enciklopēdijās cilvēki izlasa, ka nieru slimnieki nevar ēst olbaltumus, bet tā tas nav un tas neattiecas uz jebkuru nieru slimību.

“Mūsdienu medicīnas uzskats ir tāds, ka – jo cilvēks ir vairāk informēts, jo vairāk viņš var ietekmēt slimības gaitu. Jo pacients ir zinošāks par savu slimību un stāvokli, jo labāk viņš sadarbojas ar ārstu. Jo viņš pats ir labāk informēts, jo viņa jautājumi ir konkrētāki, un diskusija ir konkrētāka. Es iestājos par to, ka pacientiem ir jālasa, jāinteresējas par savu slimību, jo tad rezultāts sadarbībai ar ārstu ir daudz labāks,” pauž nefroloģe.

Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente akcentē, ka mūsdienās ir ļoti daudz informācijas pacientiem. Arī dažādas farmācijas kompānijas savās mājaslapās aizvien vairāk izvieto informāciju pacientiem, kur ir vienkāršā valodā aprakstīts, kā saprast to, kam kāds medikaments ir domāts. Ir ļoti labi, ja pacienti paši meklē informāciju.

Savukārt veselajiem vienmēr der atcerēties, ka nieru slimības, tostarp hroniska nieru slimība, sākas tad, kad cilvēks jūtas pilnīgi vesels, un tikai analīzes un testi dod iespēju laikus konstatēt problēmas brīdī, kad tās vēl ir novēršamas.