Jautājumu un atbilžu portāls Tikaisievietem.lv, sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju uzsācis rakstu sēriju "Sievietes veselības problēmas jeb kāpēc tas notiek ar mani?". Rakstu sēriju sākas ar tēmu, kas rada satraukumu daudziem – neauglība.

Diagnoze – neauglība – tiek uzstādīta, ja, regulāri mīlējoties un nelietojot kontracepciju, grūtniecība neiestājas gadu. Pasaulē šī diagnoze skar aptuveni 9% pāru, taču tas vēl nav spriedums, ka nekad nevarēs būt bērnu. 97% gadījumu neauglības problēma ir atrisināma – vai nu ar medikamentu palīdzību vai, veicot kādu medicīnisku manipulāciju, tikai nedrīkst vilcināties un gaidīt, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Šādā situācijā laiks nav draugs – ir jārīkojas un iespējami laicīgi jādodas pie ginekologa reproduktologa gan tādēļ, ka ar gadiem mazinās spēja apaugļoties un iznēsāt bērniņu, gan tādēļ, ka valsts atbalstu neauglības ārstēšanai sievietei ir iespējams saņemt līdz 37 gadu vecumam. Par biežākajiem neauglības cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem stāsta klīnikas "EGV" vadītāja, ginekoloģe un reproduktoloģe Dr. Zane Vītiņa.

Nedzīvot neziņā

Ja pāris ir nolēmis kļūt par vecākiem, bet mazulis nepiesakās ilgāk nekā gadu, nevajadzētu gaidīt, ka viss atrisināsies pats no sevis. Gan sievietei, gan vīrietim būtu ieteicams pārbaudīt savu veselību, jo dažkārt grūtniecības neiestāšanās iemesls var būt, piemēram, infekcija vai mioma, kuras ignorēšana var radīt ne vien neauglību, bet arī citas veselības problēmas. Taču tāpat var izrādīties, ka pāris ir vesels un bērniņa ieņemšanai nepieciešama vien neliela medikamentoza palīdzība.

Ja sieviete ir vecāka par 36 gadiem, tad pie ginekologa vai reproduktologa būtu ieteicams vērsties jau tad, ja grūtniecība nav iestājusies pēc sešiem mēnešiem. Dažkārt sieviete jau zina, ka viņai ir kādas problēmas, kas traucē iestāties grūtniecībai, piemēram, mioma, endometrioze, olvadu problēmas vai pārslimota hlamīdiju infekcija. Arī šādā gadījumā nav vērts gaidīt gadu un pie speciālista jāvēršas, tiklīdz pāris ir nolēmis ieņemt mazuli.

Izmeklējumi, kas jāveic, ja ir aizdomas par neauglību

Sievietei tiek veiktas hormonu analīzes, sonogrāfija, arī pārbaudīta infekciju klātbūtne organismā. Dažkārt var būt vajadzīgi dzemdes dobuma (histeroskopija) un vēdera dobuma (laparoskopija) izmeklējumi.

Vīrietim savukārt tiek veikta spermas analīze jeb spermogramma. Ja spermogramma ir normas robežās, tas vēl nenozīmē, ka vīrietis ir auglīgs. Ir virkne padziļināto spermas testu, kas norāda, piemēram, uz to, ka sperma nav pietiekami nobriedusi, vai arī to, ka, nonākot sievietes organismā, spermatozoīdi salīp un apaugļošanas funkciju nevar veikt. Tāpēc vīrietim būtu ieteicams doties pie androloga un veikt padziļinātus izmeklējumus.

Tāpat ir svarīgi, lai ārsts tiktu informēts par abu partneru vispārējo veselības stāvokli un pārslimotajām slimībām. Atkarībā no pamatpārbaudes rezultātiem un partneru slimību vēstures ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus.

Liela nozīme ir arī psihosomatikai

Ne vienmēr neauglībai iespējams atrast iemeslu. Dažkārt gan vīrietim, gan sievietei fizioloģiski viss ir kārtībā, tomēr grūtniecība neiestājas. Starp neizskaidrojamajiem iemesliem aptuveni 30% gadījumu pie vainas var būt psihosomatika, proti, lielā vēlme pēc mazuļa rada trauksmi un stresu. Hronisks stress izmaina mūsu hormonālo līdzsvaru un var būt grūtniecības neiestāšanās iemesls.

Vīriešu neauglības iemesli

• Spermas nesašķidrināšanās problēma.

Sievietes organismā sperma sašķidrinās, nevajadzīgā daļa iztek ārā, bet veselīgie un kustīgie spermatozoīdi dodas tālāk olšūnas virzienā. Ja sperma nesašķidrinās, spermatozoīdi līdz olšūnai nenokļūst.

• Pārāk maza spermatozoīdu koncentrācija spermā.

Normāla spermatozoīdu koncentrācija spermā ir 5%, pārējais ir olbaltumi un citas vielas. Spermatozoīdu koncentrācijai jābūt pietiekami lielai, jo ceļā uz olšūnu daļa spermatozoīdu iet bojā, izdalot barības vielas, lai kustīgākie un spēcīgākie tiktu pabaroti.

• Spermatozoīdu kustīgums.

Ja vīrieša spermatozoīdi ir mazkustīgi vai morfoloģiski izmainīti, piemēram, tādi, kuriem ir divas astes, tie nevar sasniegt olšūnu.

• Nenobrieduši spermatozoīdi.

Lai spermatozoīds varētu apaugļot olšūnu, tam ir jābūt nobriedušam. Lai to veicinātu, ir svarīgi nemīlēties katru dienu, bet darīt to katru otro vai trešo dienu. Tikai nobriedušu spermatozoīdu galviņās ir receptori, kuri sajūt olšūnas "magnētismu" un liek skriet tās virzienā.

• Spermatozoīdi, nonākot sievietes organismā, salīp kopā.

Dažkārt šīs problēmas cēlonis ir imunoloģiski traucējumi, bet iemesls var būt arī tas, ka vīrietim ir bijusi trauma sēklinieku apvidū.

• Izmainīts DNS vīrieša spermā.

Tas var būt ne vien neauglības iemesls, bet arī viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc grūtniecība apstājas attīstībā un notiek spontānais aborts.

• Spermā nav spermatozoīdu.

Šī problēma var parādīties pēc dažādu nopietnu saslimšanu pārslimošanas. Tas, ka spermatozoīdu nav ejakulātā, nenozīmē, ka to nav sēkliniekos. Lai iegūtu spermatozoīdus, tiek punktēti sēklinieki, aspirējot (atsūcot) nobriedušākos spermatozoīdus, vai tiek veikta ķirurģiska vai mikroķirurģiska spermatozoīdu aspirācija.

• Ejakulācija notiek nevis uz āru, bet virzienā uz urīnpūsli.

Šādā gadījumā vīrieša sperma neiznāk ārā, bet nonāk urīnā. Embriologs šo problēmu spēj salīdzinoši vienkārši atrisināt, ar īpašu metodi atdalot spermatozoīdus no urīna.

Sieviešu neauglības iemesli

Ovulācijas problēmas

Ja sievietei nav ovulācijas, visbiežāk iemesls ir hormonālas izmaiņas. Šīs izmaiņas vairumā gadījumu ir iespējams novērst medikamentozi. Dažkārt pietiek lietot kādu uztura bagātinātāju, kas līdzsvaro mūsu hormonālo ciklu, nedaudz mainīt dzīvesveidu vai samazināt svaru.

Kas ietekmē ovulāciju?

• Regulārs naktsmiegs, sabalansēts uzturs, emocionāla un fiziska labsajūta, kā arī sievietes vecums, un, protams, laktācijas periods.

• Izteikti palielināta vai nepietiekoša ķermeņa masa.

• Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ‒ hroniska endokrīnās sistēmas saslimšana, kura skar vidēji 35% sieviešu. Tās cēlonis ir hormonu līdzsvara traucējumi. Saslimšanas gadījumā sievietes organismā nereti ir paaugstināts vīrišķā hormona testosterona līmenis. Šim sindromam raksturīgas neregulāras un retas mēnešreizes, dažkārt tikai vienu līdz divas reizes gadā.

• Priekšlaicīgs olnīcu izsīkums, kad sievietei ļoti agri iestājas menopauze.

• Hormonālas izmaiņas, kuras izraisa vairogdziedzera saslimšanas, hipofīzes veidojumi vai disbalanss, iedzimta vai iegūta virsnieru garozas patoloģija vai hormonus producējoši veidojumi, piemēram, olnīcās.

• Cukura diabēts.

Problēmas ar olvadiem

Olvadu veselībai ir būtiska nozīme sievietes auglības nodrošināšanā. Olvadu galvenā funkcija ir nodrošināt spermatozoīdiem ceļu pie olšūnas un novadīt apaugļoto olšūnu līdz dzemdei. Ja olvadi ir necaurlaidīgi, olšūna netiek apaugļota, bet, ja tie ir daļēji caurlaidīgi, var būt situācija, ka olšūna tiek apaugļota, taču netiek līdz dzemdei, tāpēc iestājas ārpusdzemdes grūtniecība.

Olvadu necaurlaidības biežākie iemesli ir infekcija vai endometrioze. Ārpusdzemdes grūtniecība var iestāties arī tad, ja olvadi ir maisveidīgi pēc mazā iegurņa infekcijas pārslimošanas. Šādos olvados nav apļveida muskulatūras un bārkstiņu, kas apaugļoto olšūnu var nogādāt uz dzemdi. Arī olvadu iekaisums var būt nelabvēlīga grūtniecības iznākuma ‒ spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību ‒ iemesls.

Olvadu caurlaidības pārbaudei izmanto ultrasonogrāfiju, bet detalizētākas informācijas iegūšanai ‒ laparoskopiju. Rentgenu izmanto arvien retāk, jo pieejamas citas informatīvākas izmeklēšanas metodes.

Endometrioze

Endometrioze ir dzemdes iekšējā slāņa ieaugšana citos orgānos, kas rada imunoloģiskas problēmas sievietes organismā. Simptomi var būt izteiktas sāpes pirms menstruācijām un menstruālā cikla pirmajās dienās, pastiprināta asiņošana, smērēšanās starp mēnešreizēm, kā arī sāpes, mīlējoties noteiktās pozās, un auglības traucējumi. Endometriozes gadījumā olšūnas kvalitāte tiek samazināta. Atkarībā no stadijas endometriozi var ārstēt ar zālēm vai operēt, vai arī jāveic medicīniskā jeb ārpusķermeņa apaugļošana.

Morfoloģiskas dzemdes izmaiņas

Neauglības iemesls var būt dzemdes iekšējā slāņa polips vai mioma, kas ir labdabīgi audzēji, tomēr, augot dzemdes dobumā, var izraisīt neauglību, imitējot svešķermeņa jeb intrauterīnās spirāles ietekmi. Polipus līdz 35 gadu vecumam drīkst ārstēt medikamentozi, taču pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas polipu pamatnē mēdz veidoties atipiskas jeb vēzim līdzīgas šūnas, tāpēc pirms ārstēšanas tie obligāti ir jāizoperē ar mērķi noskaidrot šūnu raksturu. Taču situācijās, kad ir auglības traucējumi, polipi ir jāoperē neatkarīgi no to rakstura. Mioma noteikti jāoperē arī gadījumos, ja tā strauji aug, citādi ir risks, ka ar laiku vajadzēs izņemt dzemdi.

Saaugumi dzemdes dobumā

Saaugumi dzemdē visbiežāk veidojas pēc dažādām dzemdes dobumā veiktām procedūrām, piemēram, pēc aborta, dzemdes abrāzijas, kā arī pēc iekaisumiem. Ir metodes, ar kuru palīdzību iespējams likvidēt saaugumus, taču dažkārt saaugumu vietā vairs nav dzemdes iekšējā slāņa, un tad ir ļoti maza iespēja ko mainīt.

Dzemdes patoloģijas

Dažkārt sievietēm ir kādas iedzimtas dzemdes patoloģijas, kas traucē iestāties grūtniecībai, piemēram, dzemdes starpsiena. To iespējams ķirurģiski likvidēt, un vēlāk grūtniecības iestāšanās ir iespējama bez medicīniskas iejaukšanās.

Dažkārt neauglība ir mūsu pašu rīcības sekas

Neauglības risku var veicināt sievietes vecums, jo mūsdienās sievietes arvien biežāk par bērniņa ieņemšanu sāk domāt pēc 35 gadu sasniegšanas. Diemžēl ar gadiem pieaug hromosomālu, kā arī citu saslimšanu biežums, kas ietekmē sievietes auglību.

Auglību ietekmē arī jaunībā veikti aborti un pārslimotas seksuāli transmisīvas slimības, kuru rezultātā var veidoties olvadu saaugumi. Statistika liecina, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā HIV inficētības ziņā. Sakarā ar nepietiekošu dzimumaudzināšanu daļa jauniešu neapzinās, cik svarīgi ir izsargāties un kādas var būt aborta sekas. Ir ļoti svarīgi izglītot jauno paaudzi, stāstot par veselīgām seksuālajām attiecībām.

Kvalificēti speciālisti un iespēja saņemt valsts atbalstu

Neauglības ārstēšanā Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā. Medicīniskās apaugļošanas efektivitāte ir augstāka nekā vidēji Eiropā, tāpēc pacientiem nevajadzētu baidīties, bet droši uzticēt savas problēmas kvalificētiem speciālistiem Latvijas neauglības klīnikās. Turklāt sievietēm līdz 37 gadu vecumam ir iespēja ārstēt neauglību valsts programmas ietvaros, maksājot par pakalpojumiem vien pacienta nodevu.

Mīti un atbildes

Mīts: Lai palielinātu iespēju, ka olšūna tiks apaugļota, sievietei pēc dzimumakta būtu jāguļ ar kājām augšup, lai sperma neiztecētu ārā.

Atbilde: Pēc ejakulācijas spermatozoīdi virzās olšūnas virzienā, neatkarīgi no tā, kādā pozā notiek dzimumakts, kā ir novietota sievietes dzemde un vai sieviete pēc dzimumakta tur kājas augšup vai nē. Olšūnas citoplazmā atrodas hialuronidāze – viela, kas kā magnēts pievelk spermatozoīdus. Kustīgā daļa dodas turp, bet pārējā sperma iztek no sievietes organisma.

Mīts: Vesela vīrieša spermā nevajadzētu būt patoloģiskiem spermatozoīdiem.

Atbilde: Arī vesela vīrieša spermā var būt patoloģiski spermatozoīdi. Ja spermatozoīdu koncentrācija spermā ir pietiekoša, ja tie ir kustīgi un nav citu noviržu, pietiek ar 4% morfoloģiski veselu spermatozoīdu, lai tas tiktu uzskatīts par normu.

Mīts: Pietiek ar vienu veselu spermatozoīdu, lai notiktu apaugļošanās.

Atbilde: Lai notiktu dabiska apaugļošanās pēc dzimumakta, nepieciešams miljoniem veselu, kustīgu spermatozoīdu, jo daļa no tiem, ejot bojā ceļā līdz olšūnai, rada vielas, kas palīdz pārējiem spermatozoīdiem turpināt virzību līdz olšūnai, pēc tam to apaugļojot.

Papildu par neauglības tēmu lasi: https://tikaisievietem.lv/sievietes-veseliba/neaugliba/

Pieredzes stāstu par neauglības ārstēšanu lasi šeit: https://ej.uz/parneauglibu