NARKOZES LĪDZEKĻI
Narkozes līdzekļus plaši izmanto, lai varētu izdarīt ķirurģiskas operācijas. Pēc ievadīšanas ceļa tos iedala inhalācijas narkozes līdzekļos un neinhalācijas narkozes līdzekļos (tos ievada visbiežāk vēnā, reizēm gremošanas traktā). Pie inhalācijas narkozes līdzekļiem pieder viegli gaistoši šķidrumi (ēteris, hloroforms, ftorotāns) un gāzveida vielas (slāpekļa oksiduls, ciklopropāns). Par neinhalācijas narkozes līdzekļiem visbiežāk izmanto īslaicīgas darbības barbiturātus - heksenālu un tiopentālnātriju; pēdējā laikā arī ketamīnu. Inhalācijas narkozei visbiežāk izmanto ēteri, kam nav toksiskas iedarbības uz sirds muskulatūru un iekšējiem orgāniem. Tā trūkums - elpošanas orgānu gļotādas kairinājums. Hloroforms ir spēcīgāks narkozes līdzekļis nekā ēteris, bet to lieto retāk sakarā ar toksisku iedarbību uz sirds muskulatūru. Jaunāks narkozes līdzekļis ir ftorotāns, kas ir apmēram 2 reizes aktīvāks par hloroformu. Ftorotāns rada narkozi gandrīz bez iepriekšēja uzbudinājuma un elpošanas orgānu gļotādas kairinājuma. Slāpekļa oksidula (dislāpekļa oksīda) narkoze ātri iestājas un ātri izbeidzas. Lai panāktu pilnīgu muskuļu atslābumu, slāpekļa oksidulu parasti kombinē ar citiem narkozes līdzekļiem vai miorelaksantiem. Daudz spēcīgāks gāzveida narkozes līdzeklis ir ciklopropāns. Neinhalācijas narkozes līdzekļus tiopentālnātriju un heksenālu ievada vēnā. Narkoze iestājas bez iepriekšēja uzbudinājuma un parasti ilgst 15-20 minūtes.
