Ādas slimību, tostarp onkoloģisko, gadījumu skaits Latvijā pieaug, taču starp medikamentiem daudzi efektīvi preparāti Latvijā nav reģistrēti vai nav pieejami, savukārt valsts apmaksātie pakalpojumi bieži neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem. 

Kopumā ir daudz izaicinājumu dermatoveneroloģijas jomā, intervijā stāsta Latvijas Dermatoveneroloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, medicīnas zinātņu doktore Māra Rone-Kupfere. 

Kādas šobrīd ir būtiskākās tendences dermatoveneroloģijā Latvijā, un ar kādiem izaicinājumiem saskaras gan pacienti, gan speciālisti? 

Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, pieaug hronisku, iekaisīgu un autoimūna rakstura ādas slimību gadījumu skaits. Biežāk sastopamas tādas diagnozes kā psoriāze, atopiskais dermatīts un dažādas kontaktalerģijas. Tāpat ievērojami palielinās ādas audzēju, tostarp bazālo šūnu karcinomu un ļaundabīgās melanomas, gadījumu skaits – šīs saslimšanas tiek arvien biežāk diagnosticētas jaunākiem pacientiem. Tas saistīts ar pārmērīgu sauļošanos un nepietiekamu aizsardzību no UV starojuma. 

Kāpēc pieaug ādas audzēju un alerģisko saslimšanu skaits? 

Mūsdienās cilvēki daudz vairāk ceļo un uzturas saulē visa gada garumā, arī ziemā. Sauļošanās paradumi bieži vien ir neapdomīgi – gulēšana vai strādāšana intensīvā saulē bez aizsardzības būtiski palielina ādas vēža risku. Savukārt alerģisko ādas slimību izplatību veicina augsts gaisa piesārņojums, industrializācija, vides pārmaiņas un arī dzīvesveida izmaiņas. Šie faktori ietekmē imūnsistēmas jutību, veicinot alerģisku reakciju biežumu. 

Kādi būtu efektīvākie risinājumi šo problēmu mazināšanai? 

Svarīgākais ir preventīvs darbs – sabiedrības izglītošana par ādas aizsardzību un veselības nozīmi. Šo darbu dermatologi bieži veic ārpus savas klīniskās prakses. Rezultāti ir jūtami – sabiedrības izpratne uzlabojas, tomēr atšķiras paaudžu un vecuma grupu līmenī. Ārstēšanas ziņā lielākais izaicinājums ir ierobežotā medikamentu pieejamība – daudzi efektīvi preparāti Latvijā nav reģistrēti vai nav pieejami, kas apgrūtina optimālas terapijas izvēli. To ietekmē gan Latvijas nelielais tirgus apjoms, gan sarežģīti reģistrācijas mehānismi, kas kavē zāļu nonākšanu pie pacientiem. Tas apgrūtina ārstam iespēju nozīmēt atbilstošu terapiju, īpaši smagu, hronisku vai rezistentu slimību gadījumā. Lai arī mūsu ārsti ir kompetenti pielietot inovatīvas terapijas, ja šīs terapijas nav pieejamas valstī, tad ārstēšana paliek teorētiska. 

Vai valsts nodrošina pietiekamu atbalstu dermatoveneroloģijas zinātnei un pētniecībai? 

Diemžēl nē – kā daudzās medicīnas jomās, arī dermatoveneroloģijā zinātne lielākoties balstās uz ārstu pašiniciatīvu. Finansējuma trūkums un sistēmisks atbalsta mehānisms kavē attīstību. Pētniecībai veltītais darbs bieži tiek veikts brīvajā laikā un netiek atalgots. Nepieciešams stiprināt valsts lomu. Līdzīgi kā Skandināvijā, kur zinātniskais darbs tiek atalgots, arī Latvijā ir jārod veids, kā motivēt ārstus aktīvi iesaistīties pētniecībā. 

Kā vērtējat dermatovenerologu pieejamību Latvijā? 

Formāli speciālistu skaits ir pietiekams, taču problēma ir reģionālā nevienlīdzība – lielākā daļa dermatologu strādā Rīgā. Reģionos pieejamība ir ierobežota. Tāpat jāņem vērā, ka daudzi speciālisti izvēlas praktizēt estētiskajā medicīnā, atstājot novārtā ārstniecisko dermatoloģiju. 

Kādas ir nākotnes attīstības tendences dermatoveneroloģijā Latvijā? 

Ārsti ir motivēti apgūt jaunas metodes un tehnoloģijas. Tomēr mazais tirgus un ierobežotā maksātspēja bremzē inovāciju ieviešanu. Daudzas modernas pieejas netiek izmantotas, jo nav pārliecības par to ekonomisko ilgtspēju. Runājot par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jāsaka, ka piedāvājums pastāv, taču bieži vien tas neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem. Piemēram, valsts apmaksā elektrokoagulāciju, bet ne modernākas lāzerterapijas metodes. Tādēļ pacienti nereti izvēlas maksas pakalpojumus, lai saņemtu efektīvāku ārstēšanu. Līdzīga situācija ir arī citās medicīnas jomās – tas ir visas sistēmas jautājums, ne tikai nozares. 

Kādi ir Latvijas Dermatoveneroloģijas biedrības mērķi? 

Biedrība nodrošina profesionāļu pašizglītošanās iespējas, sekmē likumdošanas iniciatīvas, kā arī veicina sabiedrības informēšanu par ādas veselības jautājumiem. Konferences un diskusijas sniedz iespēju apspriest aktuālas problēmas un veidot sadarbību ar medikamentu un medicīnisko resursu ražotājiem. Sabiedrībai jāapzinās, ka āda nav tikai estētikas elements – tā ir būtisks orgāns, kas signalizē par veselības problēmām vai pats var būt to cēlonis. Āda ir integrāla cilvēka veselības sastāvdaļa, un tās nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu – tas attiecas gan uz sabiedrību kopumā, gan medicīnas profesionāļiem. 

Par aktuālo dermatoveneroloģijas jomā 12. un 13. jūnijā Jūrmalā notiks klātienes konference “Dermatovenerologu dialogi 2025”, kurā būs starptautiski atzītu lektoru klātienes lekcijas (pasākumā tiks nodrošināta tulkošana), iespēja piedalīties meistarklasēs, kā arī tīklošanās neformālā gaisotnē. Vairāk informācijas un reģistrācija – vietnē: https://dvdialogues.com.