MUSKUĻAUDI
audi, kuru raksturīgākā pazīme ir spēja sarauties. Šo spēju nosaka īpaši olbaltumvielu pavedieni, t.s. miofibrillas. Ir trīs muskuļaudi veidi. Gludie muskuļaudi visbiežāk sastāv no vārpstveida šūnām. Šūnas centrā atrodas kodols, perifērijā - miofibrillas, kas iet paralēli šūnas gareniskajai asij no viena gala līdz otram. Šūnas parasti ir tuvu citcitai un veido muskuļkārtu. Gludie muskuļaudi saraujas lēni un ilgstoši, to darbība nav pakļauta cilvēka gribai. Šķērssvītru (skeleta) muskuļaudi veido skeleta muskuļus un sastāv no garām, cilindriskām, citcitai paralēlām muskuļšķiedrām. To garums cilvēka muskuļos līdz 12 cm, resnums parasti nepārsniedz 0,1 mm. Katrai šķiedrai ir apvalks - sarkolemma, daudz (pāri par 100) kodolu (perifērijā tūlīt zem sarkolemmas) un citoplazma - sarkoplazma ar organoīdiem un miofibrillām. Tās parasti iet no viena šķiedras gala līdz otram. Katrā miofibrillā ir tumšāki un gaišāki segmenti - diski, kas pamīšus seko cits citam. Gaišie un tumšie diski blakus esošās miofibrillās atrodas vienādā līmenī un rada muskuļšķiedrā šķērssvītras. Šķērssvītru muskuļaudi pakļauti cilvēka gribai. Sirds muskuļaudu uzbūve līdzīga šķērssvītru muskuļaudu uzbūvei, bet darbība nav pakļauta cilvēka gribai. Muskuļšķiedras neiet paralēli, bet, savsstarpēji savienodamās un atkal atdalīdamās, veido tīklu - sincītiju. Kodoli ir šķiedras vidū, bet miofibrillu kūlīši - perifērijā. Šķiedrās ir vēl īpašas šķērseniskas starpplātnītes, kas tās sadala segmentos. Katrs segments ir sirds muskuļšūna, bet starpplātnītes - robežas starp tām. Šāda sirds muskuļaudu tīklveida uzbūve nodrošina sirds kambaru vai priekškambaru vienlaicīgu saraušanos, kas neatkarīgi no cilvēka gribas notiek ritmiski visu mūžu. Att.
