MUŠAS

divspārņu kārtas dzimta; nelieli kukaiņi. Pasaulē vairāk nekā 4000 sugu, LPSR - apmēram 450. Kāpurs tārpveidīgs, iekūņojies veido t.s. pupāriju. Attīstās mēslos un trūdošās organiskās vielās vai arī dzīvos augos (galvenokārt augu kaitēkļi). No asinssūcējām pazīstamākā ir sīvā muša (Stomoxys calcitrans) - istabas mušas lielumā, dzeļ ļoti sāpīgi, galvenokārt rudenī. Asinis sūc abi dzimumi. Pārnēsā tularēmijas un liesas sērgas ierosinātājus. Mazā sīvā muša (Lyperosia irritans) pastāvīgi parazitē uz govīm. Āfrikā izplatītā cecemuša (Glossina morsitans) ir galvenā tripanosomozes (miega slimības) ierosinātāju (tripanosomu) pārnēsātāja. Kaitīgas arī ar cilvēka dzīves vietām saistītās neparazītiskās sugas: istabas muša (Musca domestica), mazā istabas muša (Fannia canicularis), mājas muša (Muscina stabulans) u.c. Tās gandrīz visas bez cilvēka uzturlīdzekļiem ēd arī mēslus, pūstošus atkritumus un mehāniski pārnēsā apmēram 60 dažādu cilvēkam bīstamu slimību - dizentērijas, vēdertīfa, paratīfu, holeras, poliomielīta, amebiāzes u.c. ierosinātājus.

Kaitīgākā ir istabas muša. Tās mātīte 1 reizē izdēj vidēji 100-120, bet visā mūžā 600-2000 olu vai nu mēslos (galvenokārt lauku apstākļos), vai mitrās un pusšķidrās uztura atliekās (galvenokārt pilsētās). Pēc 12-24 stundām izšķiļas kāpuri, kas 4-7 dienās (siltā virtuvē pat 3 dienās) pieaug un iekūņojas. Pēc 3-36 dienām izlido jaunā muša. Sevišķi labvēlīgi attīstības apstākļi istabas mušām ir mājdzīvnieku fermās un to tuvumā. Kāpuru skaits vienā kg zirgu mēslu sasniedz 5000-8000, bet vienā kg cūku mēslu - pat līdz 15 000. Ziemo gan pieaugušie indivīdi, gan kāpuri, gan kūniņas. Līķmušu (Calliphoridae) un gaļasmušu (Sarcophagidae) dzimtās ir mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, tās izstrādājumos un zivīs, sabojājot tos. Kā slimību izplatītājas tās ir otršķirīgas. Volfārta mušas (Wohlfahrtia magnifica) izšļāc uz dzīvnieku (arī cilvēka) gļotādas vai vaļējās brūcēs dzīvus kāpurus, kas tālāk attīstās saimnieka ķermeņa audos, vienlaikus būdami gan parazīti, gan slimības (miāzes) ierosinātāji. Izplatīta galvenokārt stepju zonā. Rudenī mežos cilvēkiem nereti uzbrūk t.s. kaulmušas jaunie indivīdi, kas pēc izlidošanas meklē saimnieku (aļņus, briežus, stirnas, putnus). Uz cilvēka parazitēt tās nevar.

Apkarošana. Ievērot sanitāri higiēniskās normas virtuvē: atkritumu traukiem jābūt noslēgtiem, un tie laikus jāiztukšo. Vēdināmie logi jāaizsedz ar mušas necaurlaidīgu tīklu vai sietu. Pieaugušās mušas apkaro ar 2% hlorofosa šķīdumu ūdeni (75-100 ml uz 1 m2) vai aerosola preparātiem «Hlorofoss», «Dihlofoss» saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju. Nepieaugušās mušas dažādās stadijās iznīcina, apstrādājot mušas vairošanās vietas (atkritumu tvertnes un to tuvāko apkārtni) ar 0,2% trihlorofosa šķīdumu. Mehāniskai mušu izķeršanai noder lipīgie mušpapīri. Att.