Sirds un asinsvadu slimības ir tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, paaugstināts asinsspiediens ir normāla parādība, sasniedzot konkrētu vecumu – šie ir tikai daži no mītiem par sirds veselību. Lai gan sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls kā pasaulē un Eiropā, tā arī Latvijā, vēl aizvien lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes ne tikai par to, kas ierosina sirds kaites, bet arī par profilakses iespējām un saslimšanas risku mazināšanu. "Euroaptiekas" farmaceite Ieva Zvagule un Veselības Centra 4 kardioloģe Ilze Zandarte atklāj mītus un patiesību par sirds veselību un to, kādēļ profilaktiskas rūpes par sirdi ir jāveic ikvienam no mums.

"Vēl aizvien novērojam, ka cilvēki par sirds veselību zina maz, par to rūpējas kampaņveidīgi un bieži padomus veselības uzlabošanai gūst nevis no profesionāļiem, bet internetā vai draugu lokā. Turklāt cilvēki bieži vien nāk pie ārsta ar cerību, ka tiks izrakstīts kāds "burvju līdzeklis" un ieilgušās problēmas atrisināsies, taču tā tas nenotiek. Protams, mūsdienu medicīna un farmācija spēj panākt daudz, bet lielākais ieguldījums veselībā un dzīvesveida pārmaiņās tiek prasīts no katra paša," stāsta kardioloģe.

Sirds – unikāls orgāns

Ne tikai par sirds-asinsvadu slimībām, bet arī par pašu sirdi cilvēkiem nereti trūkst informācijas, kas var kļūt par iemeslu paviršām rūpēm pret tās veselību. Sirdi mēdz dēvēt par organisma motoru – tā nodrošina, lai visiem orgāniem un audiem nepārtraukti pieplūstu asinis, apgādājot tos ar skābekli un barības vielām. Farmaceite norāda, ka vidēji cilvēka sirds sver 250–300 gramus, tā ir aptuveni divu rokasspiedienā savienotu roku izmērā, un parasti tā nemaina savu izmēru. "Palielināta sirds var būt sportistiem – parasti viņiem ir arī samazināts pulss, jo sirds muskulis ir trenēts, tādējādi tas strādā efektīvāk, bet tā var būt arī palielināta, piemēram, arteriālās hipertensijas gadījumā, kad sirds muskulim ir jāstrādā vairāk. Ja vidējais sirdspukstu skaits minūtē ir 80, tad dzīves laikā sirds veic aptuveni četrus miljardus sirdspukstu, bet dienā sirds sitas aptuveni 100000 reižu. Tāpat vērā ņemams ir fakts, ka minūtē sirds pārpumpē aptuveni četrus līdz piecus litrus asiņu, un diennaktī tie ir jau 7200 asiņu! Visi šie fakti ir ne tikai pārsteidzoši, bet arī pierāda sirds būtisko nozīmi mūsu veselības saglabāšanā. Tieši tādēļ sirds veselība nav joka lieta, un par to jārūpējas jau kopš bērnības," skaidro farmaceite.

Izplatītākie mīti

Ne viens vien cilvēks dzirdējis par dažādiem mītiem, kas vijas ap sirds un asinsvadu slimībām. "Visi kaut reizi ir dzirdējuši par to, ka paaugstināts asinsspiediens vienmēr rada sliktu pašsajūtu, tas ir daudziem un ar to ir iespējams sadzīvot, kā arī paaugstinātu asinsspiedienu nosaka iedzimtība – ja tas ir kādam no vecākiem vai tuviem radiniekiem, arī man neizbēgami būs paaugstināts asinsspiediens. Tāpat daudzi domā, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām no uztura pilnībā jāizslēdz tauki. Lai gan noteikti jāierobežo piesātināto tauku daudzums uzturā (trekna gaļa, trekni piena produkti, desas un pastētes), bet nepiesātinātās taukskābes, piemēram, omega 3 taukskābes, var samazināt sirds slimību risku, tādēļ uzturā jāiekļauj treknas zivis, zema tauku satura piena produkti, rieksti un olīveļļa. Ikdienas darbā ar pacientiem esmu pārliecinājusies par to, ka internetā vai no paziņām iegūta informācija ne vienmēr būs patiesa – mīti ir daudz un dažādi, tādēļ, ja ir šaubas, noteikti jāvēršas pie profesionāļa – kardiologa, ģimenes ārsta vai farmaceita," norāda kardioloģe.

Ko darīt lietas labā?

Gan farmaceite, gan kardioloģe uzsver, ka galvenokārt cilvēkiem būtu nepieciešams saprast, ka sirds veselība nav pašsaprotama un ikdienas ieradumi, kas tiek veidoti agrā vecumā, var noteikt tālāko risku saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām. Mūsu sirdij par labu nāks sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, darbam pienācīga atpūta, veselīgs miegs, kaitīgo ieradumu atmešana. Tieši neveselīga dzīvesveida dēļ sirds slimības var attīstīties agrāk, un jau tagad statistikas dati rāda, ka sirds un asinsvadu slimības tiek konstatētas aizvien jaunākiem cilvēkiem. Lai sirds slimības no mums skrietu pa gabalu, farmaceite un kardioloģe iesaka ne tikai ievērot veselīgu dzīvesveidu, bet arī regulāri pārbaudīt savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni kā jauniešiem, tā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.