MIOKARDĪTS
miokarda (sirds muskulatūras) iekaisums. Visbiežāk miokardīta ierosinātāji ir vīrusi - gripas vīrusi, adenovīrusi, enterovīrusi u.c, kā arī mikrobi - angīnas, reimatisma, plaušu karsoņa, vēdertīfa, difterijas, meningīta u.c. infekciju slimību ierosinātāji. Iekaisuma procesu miokardā biežāk rada nevis slimības ierosinātāju tiešā iedarbība, bet gan infekciju izraisītā alerģija. Miokardīta cēlonis var būt toksiskās vielas, kas iekļūst organismā no ārējās vides vai arī veidojas pašā organismā (piem., pēc plašiem apdegumiem). Nereti miokardītu rada alerģiskas reakcijas sakarā ar dažu medikamentu, serumu, vakcīnu lietošanu, kā arī dažām alerģiskām slimībām, piem., kolagenozēm. Iekaisuma process miokardā var būt norobežots vai difūzs.
Vieglos gadījumos pārmaiņas miokardā ir atgriezeniskas, smagos gadījumos daļa miokarda šķiedru iet bojā un to vietā rodas saistaudi - izveidojas kardioskleroze. Vieglos gadījumos miokardīts dažreiz netiek diagnoscēts, jo nerada pašsajūtas traucējumus un pārliecinošus simptomus. Visbiežāk miokardīta slimniekiem ir nespēks, aizdusa, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Izmeklējot konstatē pulsa paātrināšanos, asinsspiediena pazemināšanos, sirds ritma traucējumus, sirds mazspējas simptomus. Svarīga nozīme miokardīta diagnostikā ir elektrokardiogrāfiskai izmeklēšanai.
Ārstēšana. Stingrs gultas režīms, viegli sagremojama barība ar samazinātu vārāmā sāls daudzumu, infekcijas ārstēšana, pretiekaisuma līdzekļu, sirds līdzekļu u.c. medikamentu lietošana; stāvoklim uzlabojoties, ieteicama ārstnieciskās fizkultūra. Profilakse. Norūdīšanās, savlaicīga infekcijas perēkļu likvidēšana.
