MIKROFLORA
kādai noteiktai videi raksturīgs mikroorganismu kopums. Cilvēka organismā izšķir ādas, mutes un deguna dobuma, acs konjunktīvas maisa, zarnu un maksts normālo mikrofloru. Mikroorganismi, kas pastāvīgi mitinās uz cilvēka ādas un ar ārējo vidi saistītos dobumos, veselam organismam parasti nav kaitīgi. Asarās, deguna gļotās un siekalās ir baktericīds lizozīms, kas palīdz uzturēt acu, deguna un mutes dobumā normālu mikrofloru. Uz ādas un matu maisiņos, deguna dobumā un acs konjunktīvas maisā vienmēr atrodami stafilokoki, mutes dobumā mitinās daudz dažādu sugu mikroorganismu, vairāki no tiem ir patogēni. Veselas ādas un gļotādu saslimšanu šie mikroorganismi nespēj ierosināt. Ja ādas izturība mazinās (ieskrambājumi, sasprēgājumi, pastiprināta svīšana un lobīšanās, vitamīnu trūkums), stafilokoki var kļūt par iekaisuma un strutojuma cēloni. Mutes dobumā patogēno mikroorganismu (sevišķi streptokoku) skaits stipri palielinās, ja mutē ir bojāti, nedzīvi vai kustīgi zobi, ja traucēta siekalu atdalīšanās (piem., smēķētājiem). Mazinoties gļotādas dabiskajai pretestībai, arī parasti nekaitīgie mikroorganismi var ierosināt smaganu, žāvas un mandeļu iekaisumu, nedzīvo zobu sakņu sastrutojumu.
Kuņģī un tievajā zarnā mikroorganismu ir maz, turpretī resnajā zarnā to sugu daudzums un kopējais skaits ir ļoti liels. Veselā organismā, ja gremošanas norise normāla, zarnu mikroorganismu sugu savstarpējās attiecības ir līdzsvarotas un samērā pastāvīgas. Zīdaiņiem, kurus baro ar mātes pienu, zarnās pārsvarā ir pienskābes baktērijas (Lactobacillus bifidus), kas pārvērš piena cukuru pienskābē, tā nomācot pūšanas baktēriju attīstību un normalizējot gremošanas funkciju. Pieaugušo cilvēku zarnu mikroflorai raksturīgākās ir kolibaktērijas (zarnu nūjiņas) un enterokoki. Kolibaktērijas sintezē K vitamīnu un vairākus В grupas vitamīnus, kurus izmanto organisms. Ar saviem fermentiem tās nomāc organismam kaitīgo baktēriju darbību un veicina gremošanas procesus. Gremošanas traucējumu, dažādu patoloģisku stāvokļu un antibiotiku ietekmē zarnu mikrofloras sastāvs mainās, izzūd organismam derīgās kolibaktērijas, mazinās to fermentatīvā aktivitāte, savairojas pūšanas baktērijas un mikroskopiskās sēnes. Šādas zarnu mikrofloras nenormālas novirzes sauc par zarnu disbakteriozi, un tā var radīt nopietnus veselības stāvokļa traucējumus.
Maksts mikroflora sastāv gandrīz vienīgi no īpašām pienskābes baktērijām, kas uztur makstī normāli skābu reakciju un kavē citu mikroorganismu vairošanos. Maksts iekaisuma un citu ginekoloģisku slimību gadījumā pienskābes baktērijas izzūd un to vietā savairojas dažādi citi mikroorganismi, kas traucē maksts normālo funkciju.
