MIKROBIOLOĢIJA
zinātne par mikroorganismu - (skatīt bakterioloģija), aktinomicēšu, mikroskopisko aļģu un sēņu, kā arī vienšūņu uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, vielmaiņu, iedzimtību un mainību, izplatību un nozīmi vielu cirkulācijā dabā. Vīrusus pētī patstāvīga zinātne - virusoloģija. Izšķir vispārīgo, tehnisko jeb rūpniecisko, lauksaimniecības, ģeoloģijas, ūdens, veterināro un medicīnas mikrobioloģiju. Vispārīgā mikrobioloģija pētī visiem mikroorganismiem kopīgās likumsakarības. Tehniskā mikrobioloģija nodarbojas ar antibiotiku, fermentu, vitamīnu, aminoskābju iegūšanu mikrobioloģiskās sintēzes ceļā, mikrobu izmantošanu pārtikas (siera, kefīra, maizes, alus, vīna) rūpniecībā un citur. Lauksaimniecības mikrobioloģija pētī augsnes mikrofloru, lauksaimniecības augu slimības, augu kaitēkļu apkarošanas mikrobioloģiskās metodes un līdzīgas problēmas. Ģeolоģijas mikrobioloģija pētī mikroorganismu nozīmi vielu cirkulācijā dabā, derīgo izrakteņu tapšanā un sabrukšanā, kā arī rūdu iegūšanā. Ūdens mikrobioloģija pētī ūdens mikrofloru un tās nozīmi dažādos ūdenī norisošos bioķīmiskos procesos, izstrādā dzeramā ūdens kvalitātes noteikšanas, kā arī notekūdeņu mikrobioloģiskās attīrīšanas metodes. Veterinārā mikrobioloģija pētī mikroorganismus, kas ierosina dzīvnieku slimības (zoonozes). Veterinārā mikrobioloģija ir cieši saistīta ar medicīnas mikrobioloģiju, jo daudzas infekciju slimības ir kopīgas cilvēkam un dzīvniekiem (antropozoonozes). Medicīnas mikrobioloģija pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu uzbūvi, īpašības un vielmaiņu. Šie pētījumi dod iespēju iegūt dažādus mikroorganismu izcelsmes preparātus (vakcīnas, anatoksīnus, serumus, antibiotikas), kas nepieciešami infekciju slimību profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai. Medicīnas mikrobioloģija ir saistīta ar imunoloģiju, epidemioloģiju, patoloģijas fizioloģiju, bioķīmiju, ģenētiku u. c. bioloģijas un medicīnas zinātnēm.
