MIKOPLAZMOZE
infekciju slimība, ko ierosina mikroorganisms mikoplazma (Mycoplasma pneumoniae) un kam raksturīgs elpošanas ceļu iekaisums, paaugstināta t° un intoksikācija. 1942.-1963. g. šī slimība bija pazīstama ar primāras atipiskas pneimonijas (plaušu karsonis ar ieilgušu gaitu) jeb Itona pneimonijas nosaukumu. Infekciju avots ir slimais cilvēks un pārslimojušais, kas vairākus mēnešus var saglabāt ierosinātāju elpošanas ceļos. Infekcija izplatās pilieninfekcijas ceļā ilgstoša kontakta gadījumā. Inkubācijas periods ir 1-3 nedēļas. Slimība var norisināties kā akūta respiratoriskā slimība, smagākos gadījumos veidojas plaušu karsonis un pleirīts. Mikoplazmoze sākas pakāpeniski ar iesnām, t° paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm locītavās un krūtīs, intoksikāciju, stipru klepu bez krēpām, svīšanu. Slimniekiem raksturīga sārta sejas āda, konjunktivīts, apsārtusi žāvas gļotāda. Var būt arī palielinātas aknas. Plaušu karsonis ieilgst 4-6 ned., retumis 3- 4 mēneši. Ārstē ar tetraciklīna grupas preparātiem, linkomicīnu vai eritromicīnu, lieto arī pretklepus līdzekļus, sinepju plāksterus u.c. Profilakse. Slimnieka izolēšana; ar slimo saskarē bijušo cilvēku novērošana.
