METASTĀZE
jauns slimības perēklis, kas veidojas primārā slimības procesa vietai attālos audos vai orgānos, patoloģijas materiālam pārvietojoties (metastazējoties) pa limfvadiem un asinsvadiem. Metastazēties mēdz šūnas, kas vāji saistītas savā starpā un spēj amēbveidīgi pārvietoties, - virulentas baktērijas, audzēju šūnas. Metastazēšanos veicina šūnu bioloģiskā un fermentatīvā aktivitāte, organisma fizioloģiskās kustības, imūnbioloģisko spēju pavājināšanās. Patoloģijas materiāls pa audu spraugām vispirms nonāk limfvados vai sīkos asinsvados. Limfas plūsma limfmezglos ir palēnināta, un tas veicina patoloģijas materiāla izsēšanos vispirms tuvākajos, pēc tam tālākajos limfmezglos. Pa lielo limfvadu patoloģijas materiāls tālāk nonāk asinīs, kas to iznēsā pa visu organismu. Metastazēšanās notiek arī pa serozajiem apvalkiem, kas klāj dobumus (infekcija vēdera dobumā), vai tiešā saskarē starp patoloģijas procesu un veseliem audiem - implantācijas metastāze (vēzis no apakšlūpas uz augšlūpu). Ne katrs organismā cirkulējošs mikroorganisms vai audzēja šūnā rada metastāzes, svarīga nozīme ir audu uzņēmībai pret svešo faktoru un organisma pretestībai. Metastāze parasti saglabā ierosinātāja īpašības, pēc tās var konstatēt primāro slimības procesu. Par metastāzi nepareizi uzskata dažādu ķīmisku vielu - kaļķa, ogļu putekļu nogulsnējumus audos (silikoze, antrakoze).
