Raksta autore: Kristīne Poiša, dermatoveneroloģe

Vairākās publikācijās un pētījumos jau ziņots par intensīvu matu izkrišanu pēc saslimšanas ar COVID-19 infekciju, kam galvenais iemesls ir telogēna matu izkrišana (TE). Arī senākā vēsturē TE attēlota kā viens no 1918.-1919. gada nāvējošās Spāņu gripas pandēmijas simptomiem un ziņots, ka matu izkrišana attīstījās vidēji deviņas nedēļas pēc drudža sākuma, kas pārsniedz 39,2°. Literatūrā minēts arī par akūtas telogēnas matu izkrišanas (ATE) saistību ar Denges drudzi, gripu, HIV, vēdertīfu, skarlatīnu, pneimoniju, tuberkulozi, garo klepu un malāriju.

Telogēna matu izkrišana

TE ir viens no biežākajiem matu izkrišanas veidiem un tai raksturīga difūza jeb vienmērīga matu izkrišana visā galvas ādas rajonā. TE ir zināmi daudz izraisītājfaktori, piemēram, stress, medikamenti (heparīns, A vitamīns, antidepresanti), sistēmiskās slimības, nozīmīgas operācijas, augsta temperatūra, uzturvielu vai mikroelementu nepietiekamība (dzelzs, D vitamīns, B12 vitamīns), pēcdzemdību periods, straujš svara zudums, kontracepcijas zāļu lietošanas pārtraukšana un saules apdegums galvas ādas rajonā. ATE visbiežāk sākas divus līdz četrus mēnešus pēc provocējošā faktora un ilgst līdz sešiem mēnešiem, savukārt hroniska TE ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. ATE ir pašlimitējoša slimība, kam raksturīga vairāk  nekā 100 matu izkrišana dienā. TE neatstāj rētas, līdz ar to matu ataugšana ir iespējama, un visbiežāk skar ne vairāk kā 50% matu. Lielākoties matu izkrišana pāriet divus līdz sešus mēnešus pēc provocējošā faktora novēršanas. Apmēram 33% gadījumu TE iemesls nav zināms. TE var būt saistīta arī ar trihodīniju jeb sāpīgu sajūtu galvas ādā, pieskaroties matiem vai tos ķemmējot.

Kādā liela mēroga pētījumā Uhaņā, Ķīnā, kur piedalījās 538 slimnīcās stacionētie un izdzīvojušie pacienti, 28,6%  konstatēta intensīva matu izkrišana kā sekas pēc COVID-19 infekcijas. Apmēram 90% gadījumu matu izkrišana sākās divus līdz trīs mēnešus pēc inficēšanās.

Mata augšanas cikls

Mata cikls sastāv no trīs fāzēm- anagēnās, katagēnās un telogēnās. Anagēnā ir mata augšanas fāze un ilgst no diviem līdz sešiem gadiem. Aptuveni 85% no visiem matiem vienlaikus atrodas šajā augšanas fāzē. Katagēnā ir pārejas fāze, kas sākas, kad anagēnais folikuls saņem signālu un beidz augšanu. Tā ilgst aptuveni vienu līdz divas nedēļas. Telogēnā jeb atpūtas fāze ilgst no trim līdz piecām nedēļām. Telogēnās matu izkrišanas gadījumā notiek priekšlaicīga anagēnās fāzes pārtraukšanās un mata folikuļa nonākšana katagēnajā fāzē.

Patofizioloģija jeb matu izkrišanas mehānismi

Matu izkrišanas mehānisms šajā gadījumā nav vēl tā īsti līdz galam  izprasts, bet šiem pacientiem asinīs novērots augsts citokīnu (audzēja nekrozes faktora α, interleikīna 1b, interleikīna 6 un 1. un 2. tipa interferona) līmenis. Citokīni ir mazi proteīni, ko izdala šūnas un kuriem ir īpaša ietekme starpšūnu mijiedarbībā un saziņā. “Citokīnu vētra” var izraisīt TE attīstību, bojājot mata matricas šūnas, jo ir jau pierādīts, ka augsts interferonu līmenis ir saistīts ar ATE. Kāds pētījums nesen apliecināja arī, ka SARS-CoV-2 vīruss izmanto noteiktus receptorus, lai piesaistītos mērķšūnām, iekļūtu tajās un tās bojātu. Tāpēc, jebkura šūna, kas satur šos receptoru, ieskaitot ādu, ir potenciāls SARS-CoV-2 vīrusa mērķis. Lai vēl vairāk noskaidrotu TE mehānismu pēc COVID-19 infekcijas, nepieciešami papildus pētījumi par matu folikulu audiem.

Klīnika jeb pacienta sūdzības

Pacienti sūdzas par izteiktu matu izkrišanu, īpaši ķemmējot un mazgājot. Dažreiz sūdzas arī par matu apjomu samazināšanos, saņemot tos zirgastē vai par izteiktāku matu izkrišanu temporālajos jeb deniņu rajonos. Viens no TE pavadošajiem simptomiem var būt arī trihodīnija jeb jutīga galvas āda.

Diagnostika jeb slimības izmeklēšana

Pirmkārt, matu izkrišanu novērtē klīniski jeb vizuāli. Tā būs vienmērīga pa visu galvu, bez redzamiem pilnībā izkritušu matu perēkļiem. Lai noteiktu slimības smagumu, var veikt vilkšanas testu. Četros dažādos galvas rajonos- abos sānu (parietālajos), galvas augšpuses (vertex) un pakauša (okcipitālajā) rajonā. Starp rādītājpirkstu un īkšķi saņem 50 līdz 60 matus un viegli pavelk. Ja matu izkrišana ir >10%, tad tests ir pozitīvs, ar nosacījumu, ka mati 24 stundas nav mazgāti un ķemmēti. Negatīvs tests neizslēdz TE. Vēl var izmantot modificēto matu mazgāšanas testu, kur analizē izkritušos matus pēc piecu dienu matu nemazgāšanas. Šis tests ir sarežģītāks. Dermatologs vai trihologs var veikt trihoskopiju. Gluži kā dzimumzīmes ar dermatoskopijas palīdzību skata palielinājumā, tāpat arī novērtē galvas ādu un matus. Trihoskopija nav specifiska, bet ir noteiktas pazīmes, kas ir raksturīgas TE gadījumā.

Ārstēšana

Foto: Freepik.com/ freepik

Kā jau iepriekš minēju, TE terapeitiskā pieeja balstīta uz provocējošā faktora atrašanu un novēršanu. Pēc COVID-19 infekcijas provocējošais faktors ir novērsts, taču jāpatur prātā arī citi iespējamie cēloņi kā medikamenti, uzturvielu trūkums vai autoimūnas saslimšanas. Tādos gadījumos būtu jāveic arī laboratoriskie testi, piemēram, pilna asins aina, jānovērtē dzelzs, feritīns (jābūt virs >40 µg/l), B12 vitamīns, folijskābe, D vitamīns (jābūt robežās no 50-80 ng/ml), magnijs, cinks, vairogdziedzera rādītāji, ANA, ENA.

Kādā pētījumā Irānā, kur piedalījās 526 pacienti ar TE pēc COVID-19 saslimšanas, atklāts, ka 24,3% pacientiem bija arī D vitamīna trūkums un 21% gadījumu hipotireoze jeb samazināta vairogdziedzera darbība. Abi šie traucējumi ir arī vieni no biežākajiem TE cēloņiem, tāpēc tie var saasināt vai padarīt matu izkrišanu hronisku saistībā ar COVID-19 infekciju.

Kad cēlonis noskaidrots un pacients pārliecināts, ka viņa izkritušie mati ataugs, TE terapijā var izmantot kortikosteroīdus saturošus losjonus, uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir B vitamīnu komplekss, cinks, aminoskābes (l-cisteīns, l-arginīns, l-lizīns, l-metionīns), lai uzlabotu matu kvalitāti un nodrošinātu atbilstošu uzturvērtību matu ataugšanai. Izmanto arī losjonus, kur sastāvā ir peptīdi, kas līdzīgi matu augšanas faktoram. Minoksidilu 5% TE īsti neiesaka lietot, vienīgi atsevišķos gadījumos, ja TE kombinējas ar androģenētisko matu izkrišanu. Minoksidils sākotnēji var pastiprināt matu izkrišanu, jo saīsina telogēno fāzi un agrāk iestājas anagēnā fāze.

Lai arī TE ir biežākā matu izkrišanas pēc COVID-19 infekcijas saslimšana, kāds 2020. gadā veikts Itāļu pētījums atspoguļo alopecia areata (AA) situāciju Itālijā saistībā ar šo pandēmijas laiku. Alopecia areata ir autoimūna slimība, kam raksturīga perēkļveidīga matu izkrišana bez rētošanās. Pētījumā aptaujāti 392 pacienti ar jau zināmu, anamnēzē jeb pagātnē esošu AA. Konstatēts, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājās recidīvs pacientiem, kurus bija skārusi arī COVID-19 infekcija – 42,5% pret 12,5%.

Noslēgumā

Pēcinfekcijas TE pacientiem ar COVID-19 infekciju anamnēzē var attīstīties pēc četrām nedēļām (agrīnā stadija) vai 12 nedēļām (vēlīnā stadija) no inficēšanās brīža ar saistītu trihodīniju vai bez tās.

Lai gan uzskata, ka COVID-19 infekcija ir galvenais pastiprinātas matu izkrišanas izraisītājs, to var veicināt arī arī citi faktori, piemēram, medikamenti, tostarp antikoagulanti, stress, retāka matu mazgāšana, galvas ādas veselības pasliktināšanās un nepilnvērtīgs uzturs.

Pacienti, īpaši sievietes, matu izkrišanas dēļ ir ļoti noraizējušies, ziņojot, ka neguļ, vai naktīs pamostas un pirmā doma ir par matu izkrišanu. TE var būtiski ietekmēt pacientu prātu, tāpēc  saslimušajiem nepieciešama  uzmanība, laiks un empātija.

Raksta avots: www.arsts.lv