MATGALVIS
veltņtārpu tipa nematožu klases parazīts, kas mitinās cilvēka aklajā zarnā un ierosina trihocefalozi. Matgalvis ir 3 - 5,5 cm garš, pelēcīgi balts tārps ar paresninātu ķermeņa pakaļējo galu, kas tēviņam spirāliski sagriezts. Ar garo diegveida priekšgalu matgalvis dziļi ieurbjas zarnas sienā, dažreiz pilnīgi zem gļotādas. Barojas ar audu sulām un asinīm. Viena parazītu paaudze dzīvo apm. 4 - 5 gadus. Cilvēka organismā var būt 1 līdz vairāki desmiti, retāk simtiem eksemplāru. Pieaugusi matgalvja mātīte diennaktī producē apmēram 175 000 olu. Tās attīstās tikai ārpus cilvēka organisma, visbiežāk augsnē, kur nokļūst ar izkārnījumiem. Salīdzinājumā ar cērmju olām matgalvja olas ir izturīgākas pret saules ultravioleto starojumu, mazāk izturīgas pret t°,
kas zemāka par 0°, to attīstībai nepieciešams vairāk mitruma. Cilvēka organismā matgalvja olas nokļūst ar dārzeņiem, ogām un augļiem, kā arī no netīrām rokām. Zarnās no olas izšķiļas kāpurs, kas ieurbjas zarnu bārkstiņās, paliek tur apmēram 70 stundas, tad atbrīvojas, piestiprinās pie aklās zarnas sienas (retāk citās resnās zarnas daļās) un attīstās par pieaugušu parazītu. Cilvēka organismā norisošais attīstības cikls ilgst 30 - 35 dienas. Att.
