MASALIŅAS
akūta infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa t° paaugstināšanās, nelieli,
bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifēriskie limfmezgli. Slimību ierosina vīruss, ko atrod slimnieka deguna izdalījumos un asinīs. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas var inficēt apkārtējos pēdējās inkubācijas dienās un vēl 5 dienas pēc izsitumu parādīšanās. Slimība izplatās pilieninfekcijas ceļā. Ierosinātājs iekļūst organismā caur žāvas un elpošanas orgānu gļotādu. Slimo galvenokārt 2 - 10 gadus veci bērni, retāk zīdaiņi, dažreiz arī pieaugušie. Parasti ar masaliņām slimo rudenī un ziemā. Pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte. Inkubācijas periods ilgst 11 - 23 dienas, parasti 16 - 18 dienu. Slimības sākumā palielinās un kļūst sāpīgi pakauša, aizauss un elkoņa limfmezgli, var būt nedaudz paaugstināta t°, kā arī vāji izteikts augšējo elpošanas ceļu iekaisums un konjunktivīts. Pēc 1 - 3 dienām uz sejas rodas ovāli, bāli sārti vienāda lieluma (2 - 3 mm diametrā) nedaudz virs ādas virsmas pacelti izsitumi, kas ātri (vienā dienā) izplatās pa visu ķermeni. Vislabāk tie saskatāmi uz roku un kāju ārējās virsmas. Pēc 2 - 3 dienām izsitumi nobālē un izzūd, neradot ādas lobīšanos. Izsitumu laikā t° var paaugstināties līdz 38 - 38,5°. Parasti slimībai ir labdabīga gaita. Komplikācijas (encefalīts, polineirīts) ļoti retas. Sevišķi bīstamas masaliņas ir sievietēm pirmajos 3 grūtniecības mēnešos: tās var izraisīt augļa attīstības traucējumus. Ārstēšana parasti nav vajadzīga. Izsitumu un paaugstinātas t° periodā jāievēro gultas režīms. Profilakse. Saslimušo uz 5 dienām izolē no bērnu kolektīva. Bērnus, kas bijuši saskarē ar masaliņu slimnieku, neizolē.
