MASALAS
akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta t°, organisma intoksikācija, deguna un rīkles gļotādas katarāls iekaisums, konjunktivīts, nedaudz virs ādas pacelti izsitumi, bieži rodas komplikācijas elpošanas orgānos un nervu sistēmā. Slimību ierosina masalas vīruss. Tas atrodas slimnieka asinīs, elpošanas orgānu atdalījumos, siekalās un asarās. Ārpus cilvēka organisma vīruss iet bojā 30 minūšu laikā; sevišķi neizturīgs tas ir pret ultravioleto starojumu. Masalu vīruss izplatās pilieninfekcijas ceļā. Slimniekam elpojot vai klepojot, izdalās sīki pilieni, kas viegli virzās ar gaisa plūsmu, tāpēc inficēšanās iespējama pa atvērtiem logiem un durvīm. Ar trešās personas starpniecību un priekšmetiem masalas pārnest nevar. Visvairāk slimnieks var inficēt apkārtējos slimības sākumstadijā, kad ir katarālas parādības. Pazūdot izsitumiem, izbeidzas arī masalu lipīguma periods. Uzņēmība pret masalām ir ļoti liela cilvēkiem dažādā vecumā. Izņēmums ir zīdaiņi, kuru mātes slimojušas ar masalām, - viņu organismā pirmajos 4 mēnešos vēl atrodas no mātes saņemtās antivielas. Sakarā ar lielo uzņēmību lielākā daļa iedzīvotāju slimo ar masalām pirmsskolas un agrajā skolas vecumā. Apvidos ar nelielu iedzīvotāju migrāciju, veidojoties neslimojošu bērnu kontingentam, masalu epidēmijas uzliesmo ik pēc 3 - 5 gadiem. Pēc slimošanas ar masalām veidojas ilgstoša imunitāte. Masalu vīruss iekļūst organismā pa elpošanas ceļiem un konjunktīvu, nonāk asinīs un ar asins plūsmu - limfaudos. Šeit vīruss vairojas un atkal nokļūst asinīs. Inkubācijas periods ilgst 7 - 17 dienas; tas pagarinās līdz 21 dienai, ja pēc inficēšanās cilvēkam ievadīts gamma globulīns, pretmasalu serums, plazma vai asinis. Prodromālais periods ilgst 3 - 4 dienas; pakāpeniski paaugstinās t°, kas var sasniegt 39 - 40° (2. un 3. slimības dienā t° var nedaudz pazemināties). Rodas atdalījumi no deguna, konjunktivīts, sāpes žāvā, šķaudīšana, klepus. Slimības 3. - 4. dienā vaigu gļotādā pret apakšējiem lielajiem dzerokļiem parādās balti punktveida plankumi, kam apkārt ir šaura apsārtuma josla. Tai pašā laikā izsitumi rodas arī uz mīkstajām aukslējām. Izsitumu perioda sākumā t° atkal paaugstinās. Pirmie masalu izsitumi rodas uz sejas, aiz ausīm, uz kakla. Sākumā tie ir bālgansārti, nedaudz pacelti, ovāli vai ieapaļi, vēlāk kļūst intensīvi sarkani, neregulāri un vietām saplūst. 1. dienā izsitumi parādās tikai uz sejas un kakla, 2. dienā - uz ķermeņa, 3. - 4. dienā - uz rokām un kājām. Izsitumu parādīšanās secībai ir svarīga diagnostiska nozīme. 3. - 4. dienā pēc izsitumu parādīšanās t° normalizējas. (Kopumā drudža periods masalu slimniekam parasti ilgst 7 - 8 dienas.) Izsitumi nobālē, vispirms uz sejas, pēc tam uz rokām un kājām, atstājot pigmentētus laukumus, kas izzūd 8 - 10 dienu laikā. Pēc izsitumu nozušanas sākas ādas sīka klijveida lobīšanās. Līdz ar izsitumu nobālēšanu izzūd arī iesnas, klepus, konjunktivīts.
Slimniekiem, kas inkubācijas perioda sākumā profilakses nolūkā saņēmuši gamma globulīnu, masalas ir vieglākā formā: sākumperiods saīsinās, katarālās parādības niecīgas, plankumi uz mutes gļotādas nav izteikti, izsitumu uz ādas nav daudz, tie ir bāli un drīz nozūd. Arī pēc šādas masalu formas var izveidoties ilgstoša imunitāte. Masalas stipri samazina organisma pretestību, tāpēc slimības gaitā nereti pievienojas komplikācijas elpošanas orgānos: laringīts, bronhīts, plaušu karsonis, arī vidusauss iekaisums. Reta, bet bīstama masalu komplikācija ir smadzeņu un smadzeņu apvalku iekaisums (meningoencefalīts), kas var rasties izsitumu bālēšanas vai atveseļošanās periodā: paaugstinās t°, iestājas bezsamaņa, rodas krampji, runas, redzes un dzirdes traucējumi, paralīzes. Pēc pārciestām masalām iespējama arī vecu tuberkulozes perēkļu aktivēšanās. Parasti masalu slimnieku ārstē mājās. Galvenā uzmanība jāveltī kopšanai, jo nav specifisku līdzekļu, kas iedarbotos uz masalu vīrusu. Slimniekam jāguļ labi vēdināmā telpā. Gultas režīms jāievēro visu drudža periodu. Gulta jānovieto tā, lai spilgta gaisma nekristu tieši acīs, jo slimniekiem bieži ir konjunktivīts. Jālieto šķidrs, viegli gremojams, vitamīniem bagāts uzturs: kefīrs, piena zupas, ķīseļi, sulas, kompoti, kartupeļu un dārzeņu biezeņi. Bieži jādod dzert silts dzēriens, lai iztīrītu mutes gļotādu un atvieglotu kairinošo sauso klepu. Maziem bērniem, lai atvieglotu elpošanu caur degunu, regulāri jātīra deguna ejas ar augu eļļu un 2 - 3 reizes dienā degunā pilina 1% efedrīna šķīdumu. Acis vairākas reizes dienā mazgā ar 1% borskābes šķīdumu. Augstas t° gadījumā pēc ārsta norādījuma lieto t° pazeminātājus līdz. (aspirīnu, amidopirīnu). Komplikācijas elpošanas orgānos ārstē ar antibiotikām. Smagos gadījumos ārstēšanā lieto arī gamma globulīnu. Profilaksē izmanto gan pasīvo, gan aktīvo imunizāciju. Pasīvo imunizāciju pret masalām izdara ar gamma globulīnu. Gamma globulīns, ievadīts bērnam, kas bijis saskarē ar masalu slimnieku, līdz 6. inkubācijas dienai pasargā no saslimšanas 90 - 95% gadījumu. Gamma globulīns, kas ievadīts pēc 6. inkubācijas dienas, no saslimšanas nepasargā, bet masalas noris vieglāk. Pasīvo imunizāciju izdara visiem bērniem līdz 3 gadu vecumam, ja tie bijuši saskarē ar masalu slimnieku, bet paši nav slimojuši. Pasīvā imunitāte saglabājas ne ilgāk par 3 - 4 nedēļām. Aktīvo imunizāciju izdara ar novājinātu masalu vīrusu visiem bērniem no 5 mēnešu līdz 7 gadu vecumam. 2. nedēļā pēc potes ievadīšanas var būt reakcija: paaugstināta t°, katarālas parādības un nedaudz izsitumu. Potēto bērnu vidū saslimstība ar masalām ir 7,5 reizes mazāka. Att.
