MALĀRIJA
invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi - malārijas plazmodiji. Cilvēkā var parazitēt 4 malārijas ierosinātāju sugas: Plasmodium vivax - ierosina trīsdienu malāriju; P. malariae - četrdienu malāriju; P. falciparum - tropisko malāriju; P. ovale - ierosina trīsdienu malārijas īpašas formas. Malārija ir viena no pasaulē visvairāk izplatītajām slimībām, bet cilvēks var inficēties tikai tajos rajonos, kur ir plazmodiju pārnesēji - malārijodi (skatīt attēlu rakstā odi). PSRS novērsta masveida saslimšana ar malāriju. Infekcijas avots ir slimais cilvēks vai plazmodiju nēsātājs, kura organismā (eritrocītos un dažu audu šūnās) notiek ierosinātāju bezdzimumvairošanās (šizogonija). Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāju dzimumvairošanās cikls (sporogonija). Malārijas inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ierosinātāja sugas - parasti 10 - 20 dienu tropiskajai malārijai un trīsdienu malārijai (dažreiz trīsdienu malārijai 7 -1 4 mēneši), 3 - 6 nedēļas četrdienu malārijai. Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipriem drebuļiem, t° paaugstināšanos līdz 39 - 40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3 - 8 stundas (retāk 36 - 48 stundas) un beidzas ar strauju t° krišanos (dažkārt zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību. Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 stundām trīsdienu un tropiskajai malārijai un ik pēc 72 stundām - četrdienu malārijai. Latentais periods pēc slimības akūtajām lēkmēm iestājas ārstēšanas rezultātā vai spontāni kā pašizārstēšanās. Recidīvi (lēkmju atsākšanās) var būt agrie, kas rodas pirmo 3 mēnešu laikā pēc akūto primāro lēkmju izzušanas, un vēlie (tikai trīsdienu un četrdienu malārijai) - pēc 8 - 10 mēnešiem un vēlāk. Ar trīsdienu malāriju slimo 1 1/2 - 2 gadus, retāk 2 1/2 gadus, ar tropisko malāriju - apm. 1 gadu, ar četrdienu malāriju - līdz 3 gadiem un ilgāk. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās malārijas gadījumā (bērniem arī pēkšņas trīsdienu malārijas gadījumā) var rasties malārijas koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga malārijas komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis. Ārstē ar pretmalārijas līdzekļiem pēc noteiktām shēmām, ko nosaka ārsts. Profilakse. Pretmalārijas pasākumu sistēmā paredzēta visu malārijas slimnieku uzskaite un sistemātiska ārstēšana, kā arī pretrecidīvu terapija. Malārijas plazmodiju iznīcināšana slimo cilvēku un plazmodiju nēsātāju organismā padara šos cilvēkus nekaitīgus - viņi pārstāj būt infekcijas avots. Malārijas pārnesējus odus apkaro ar 3 paņēmieniem: odu vairošanās vietu (stāvoša ūdens, purvu) likvidēšanu; odu kāpuru iznīcināšanu ūdenstilpēs; pieaugušo odu iznīcināšanu (ar insekticīdiem). Padomju Savienībā, nosusinot purvus, no infekcijas atbrīvotas plašas teritorijas Aizkaukāzā, Vidusāzijā, Baltkrievijas PSR un vairākos KPFSR apgabalos. PSRS pilsoņiem pirms izbraukšanas uz valstīm, kur saslimstība ar malāriju ir liela, obligāts ir individuāls (pēc ārsta norādījuma) pretmalārijas līdzekļu kurss; pēc atgriešanās jāierodas sanitāri epidemioloģiskajā stacijā uz izmeklēšanu.
