LVSADA: Plānotās konferences Saeimā par nākotnes veselības ekonomiku vadmotīvs ir nekorekts un var novest pie kļūdainiem spriedumiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 1. novembrī Saeimā rīkos konferenci par nākotnes veselības ekonomiku, taču 23. oktobrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2025. gadam, kas paredz valsts veselības aprūpes badināšanu.
LVSADA jau šā gada 20. augustā zināšanai nosūtīja atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai. Vēstulē, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), norādīts: "valsts veselības aprūpes finanšu badināšana ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums!" Atbilde no Saeimas priekšsēdētājas nav saņemta joprojām. LVSADA konkrētais un pamatotais aicinājums steidzami glābt Latvijas iedzīvotājus no priekšlaicīgas mirstības viņai nav licies uzmanības cienīgs. Taču konferencē, “lai veicinātu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sistēmas darbību ilgtermiņā”, D. Mieriņa teiks atklāšanas runu (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates)?!
Uzklausīt LVSADA (sešu tūkstošu veselības nozares darbinieku) viedokli paneļdiskusijās nav plānots. Tas rada bažas par pasākuma kvalitāti un ievirzi. Neprecīzs ir jau programmas ievada pirmais teikums: “Jaunākie dati vēlreiz apliecina – Latvijas veselības aprūpes sistēmā kritiski trūkst finansējuma, lai pacientiem Latvijā būtu tādas pašas ārstniecības iespējas kā tas ir ES turīgākajās valstīs” (kā avotu norādot pieminēto EK ziņojumu). Taču EK ziņojumā Latvija nav salīdzināta ar ES turīgākajām valstīm!
Citējot dokumentu pēc būtības, precīzāk būtu: “Veselības nozare Latvijā ir nepietiekami finansēta, un tas ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei. Sekas tam ir lielā, viena no lielākajām ES un arvien pieaugošā sabiedrības daļa, kas ziņo par nepieejamu veselības aprūpi (5,4% Latvijā, salīdzinot ar 2,2% ES vidēji). Valsts finansējums veselības aprūpei kā daļa no IKP ir stagnējošs.” Tātad veselības aprūpes nepieejamības galvenais cēlonis ir nevis tas, ka Latvija nav viena no “ES turīgākajām valstīm” (ko tik drīz nevarēs mainīt), bet gan tas, ka valsts finansējums nozarei ir nepietiekams un kā daļa no IKP stagnējošs (ko var labot jau tagad).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Apzināti vai neapzināti, bet konferences vadmotīvs ir definēts nekorekti. Kā sekas tam var būt kļūdaini spriedumi. LVSADA aicina no tādām sekām izvairīties un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi jau tagad!”
