LŪPU IEKAISUMS
nereti pievienojas mutes dobuma gļotādas, kā arī sejas ādas iekaisumam, bet var būt arī patstāvīga slimība.
Akūtu lūpu iekaisumu visbiežāk izraisa alerģija pret medikamentiem (broma un joda preparātiem, antibiotikām), lauksaimniecībā lietojamām ķimikālijām, augiem (prīmulām), dažām lūpu krāsām. Dažreiz lūpu iekaisums rada tikai lūpu pietūkumu un smaguma sajūtu. Smagākos gadījumos rodas ekzēmai līdzīgs iekaisums, nieze, pūslīši, vēlāk mitras čūliņas. Pēc čūliņu sadzīšanas lūpas vēl ilgi niez un lobās. Ārstēšana. Jānovērš slimības cēlonis. Lieto nekairinošus pūderus (talku), naftalāna ziedi, prethistamīna līdzekļus. Bieži lūpu iekaisumu ierosina herpesvīruss. Iekaisums parasti rodas vietās, kur āda pāriet gļotādā. Bojāto audu apvidus nedaudz pietūkst, ir sārts un pārklāts sīkiem pūslīšiem. To šķidrumam izžūstot, veidojas krevele. Arī pēc lūpu sadzīšanas vīruss saglabājas audu šūnās, un pēc katra spēcīgāka kairinājuma (saaukstēšanās, pārkaršanas, gripas) slimība uzliesmo no jauna. Ārstē ar nekairinošām ziedēm, briljantzaļā šķīdumu. Lūpās izvietoto siekalu dziedzeru savairošanās vecākiem vīriešiem izraisa apakšlūpas palielināšanos. Dziedzeru izvadkanāli uz lūpām paplašinās un redzami kā sārti punkti ar bālganu apmali. Dziedzeri var sastrutot, lūpa tad vēl vairāk palielinās, kļūst sāpīga. Strutas visbiežāk izlaužas lūpas vidusdaļā, kur izveidojas čūla ar pelēcīgu vai tumšu kreveli. Ārstēšana. Sastrutojuma laikā lieto antibiotikas. Palielināto lūpu samazina ar plastisko operāciju. Lūpu pietūkumu, lobīšanos, strutu pūslīšu un kreveļu veidošanos, kā arī mutes kaktiņu plaisāšanu var izraisīt ilgstoša saules un vēja iedarbība sausa, karsta klimata apstākļos. Ziemā šīs parādības izzūd, bet pavasarī sākas no jauna. Līdzīgi lūpu iekaisumi dažreiz ir cilvēkiem, kas bieži košļā lūpas. Ārstē ar vitamīniem, nekairinošām ziedēm, apstarošanu ar rentgenstarojumu.
