LISTERIOZE
akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi
CNS, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Listeriozi ierosina ārējā vidē izturīgs mikroorganisms Listeria monocytogenes, kam ir mazkustīgas nūjiņas veids. PSRS novēroti atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi. Infekcijas avots ir slimie (dažreiz arī praktiski veselie infekcijas nēsātāji) grauzēji, mājdzīvnieki (arī mājputni). Cilvēks var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot barībā inficētus dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļus, ieelpojot inficētus putekļus; iespējama arī augļa inficēšanās caur placentu no slimās mātes organisma. Cilvēka organismā ierosinātājs izplatās ar asinīm un limfu. Patoloģiska procesa lokalizācijas vieta parasti ir
CNS, limfmezgli un iekšējie orgāni. Listeriozes inkubācijas periods ir 6 - 12 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar augstu t°, galvassāpēm, nespēku. Klīniskie simptomi atkarīgi no slimības formas: var būt angīna, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, meningīts, encefalīts, sepse. Diagnozi apstiprina bakterioloģiski (žāvas atdalījumi, asiņu, smadzeņu šķidruma uzsējumi) un imunoloģiski (antivielu noteikšana asinīs) izmeklējumi. Ārstē ar antibiotikām (izņemot polimiksīnus), sulfanilamīdu preparātiem. Profilakse. Veterināri sanitārie pasākumi (slimos dzīvniekus izolē vai iznīcina, kūtis dezinficē), pārtikas rūpniecības sanitārā uzraudzība, deratizācija, dažādi vispārējās un personiskās higiēnas pasākumi.
