LIMFMEZGLI
apaļi vai ovāli nelieli (no kniepadatas galviņas līdz rieksta lielumam) veidojumi limfvadu ceļos; limfātiskās sistēmas daļa. Katram limfmezglam vienā pusē ir padziļinājums - vārti, kur ieiet artērija un nervi, bet iziet vēnas un aiznesējlimfvadi. No limfmezgla izvelvētās puses iepretim vārtiem limfmezglā ieiet pienesējlimfvadi. Limfmezgls ietverts saistaudu kapsulā, no kuras mezglā ieiet nelielas starpsienas. Starp tām atrodas limfoidālie audi, t.i., retikulārie audi, kuru cilpās notiek asinsrade - attīstās limfocīti, kurus caurplūstošā limfa aiznes uz venozo sistēmu. Limfmezgli ir bioloģiski aktīvs caurplūstošās limfas filtrs, kas aiztur infekciju un svešķermeņus (raksturīga dažu slimību pazīme ir stipra limfmezglu palielināšanās). Limfmezglos rodas arī imūnvielas, kas ar limfu nonāk asinsrites sistēmā. Tie parasti izvietoti grupās gar lielākiem venoziem asinsvadiem. Limfmezglu grupas, caur kurām plūst kāda noteikta orgāna vai ķermeņa apvidus limfa, sauc par apvidus (reģionārajiem) limfmezgliem. Šādi limfmezgli ir, piem., padusē, caur tiem plūst visa limfa no rokām un krūts dziedzeriem. Att.
