LETARĢIJA
letarģisks miegs - patoloģisks miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā samazinātas dzīvības fiziskās izpausmes un pavājināta vielmaiņa. Letarģija izveidojas
sakarā ar dziļu difūzu kavēšanu smadzeņu garozā un tuvākajos zemgarozas rajonos. Letarģija novērojama reti, tā var būt viena no histērijas izpausmēm, var rasties pēc ārkārtīgi stipra noguruma; to iespējams izraisīt ar hipnozi. Letarģija ilgst no dažām minūtēm vai stundām līdz dažām dienām, pat nedēļām. Tās dziļums var būt mainīgs. Dziļā letarģijā (novērojama ļoti reti) saslimušais izskatās pēc miruša - āda bāla un auksta, acu zīlītes uz gaismu nereaģē, pulss un elpošana grūti konstatējama, trūkst reakcijas uz sāpju kairinājumiem. Pat vissmagākos letarģijas stāvokļus var atšķirt no nāves gadījumiem, tāpēc dzīvu cilvēku apbedīšana letarģiskā miega laikā nav iespējama. Vieglākas letarģijas slimnieku var daļēji pamodināt (aktīvi iedarbojoties, viņu var pabarot, padzirdīt), tomēr, atstāts viens, slimnieks no jauna iemieg. Letarģija parasti sākas pēkšņi un tāpat pēkšņi beidzas. Dzīvību letarģija neapdraud. Ārstēšana. Miers, pareiza kopšana; ārstē pamatslimību.
