LENTEŅI
plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar lentveida ķermeni; izraisa cestodozes (skatīt helmintozes). Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un arī cilvēkā. Parazītiskā dzīves veida dēļ lenteņiem nav ne gremošanas kanāla, ne maņu orgānu. Barības vielas no saimnieka organisma tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu. Lenteņa ķermenis sastāv no posmiem (proglotīdiem), kuru skaits variē atkarībā no sugas, parazīta vecuma u.c. faktoriem. Ķermeņa priekšgalā ir galva (skolekss), kas nepārsniedz kniepadatas galviņas lielumu, uz tās - piestiprināšanās orgāni. Aiz galvas lenteņa ķermenis sašaurinās un pāriet kakliņā. Te veidojas jauni posmi, kas, pakāpeniski paplašinoties, pāriet lenteņa ķermenī. Posmi parasti ir četrstūraini. Lenteni klāj kutikula, zem kuras atrodas izkaisītu šūnu slānis un vairākkārtu muskuļslānis. Posma iekšējā daļā ir irdenie saistaudi - parenhīma, kurā atrodas nervu, izvadorgānu un hermafrodītiska tipa dzimumorgānu sistēma. Nervu sistēmu veido mezglu pāris galvā un vairāki nervu pāri,
kas stiepjas uz ķermeņa pakaļējo galu. Lenteņi visbiežāk attīstās ar 2 vai vairāku saimnieku maiņu. Pieauguši tie parasti mitinās saimnieka (cilvēka vai dzīvnieka) zarnās, kāpuri - starpsaimnieka ķermeņa dobumā vai audos un orgānos. Retumis viss lenteņu attīstības cikls noris bez starpsaimnieka, piem., pundurlentenim - cilvēka organismā. Dažreiz cilvēks var būt starpsaimnieks (ehinokokam, alveokokam, cūkas lenteņiem). LPSR iedzīvotājiem konstatētas šādas lenteņu sugas: vērša (Taeniarhynchus saginatus) un cūkas lenteņi (Taenia solium), kuri ierosina tenidozes, platais jeb zivju lentenis (Diphyllobothrium latum) - ierosina difilobotriozi, pundurlentenis (Hymenolepis nana) un žurku Lentenis (H. diminuta) - himenolepidozi, ehinokoks (Echinococcus granulosus) - ehinokokozi. Pundurlentenis, vērša un cūkas lenteņi pieauguši parazitē tikai cilvēka organismā, pārējie - arī dzīvnieku organismā.
