KUŅĢA SULA
sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas dziedzeršūnas. Tīra kuņģa sula ir viegli opalescējošs, bezkrāsains šķidrums ar skābu reakciju (pH 0,8 - 2). Tajā ir 99 - 99,5% ūdens un 0,5 - 1% sausnes. Galvenās sastāvdaļas, kas nosaka kuņģa sulas funkcionālās īpašības, ir sālsskābe (tās koncentrācija cilvēkam ir 0,4 - 0,5% ), fermenti pepsīns (sašķeļ olbaltumvielas līdz peptīdiem), himozīns (sarecina un šķeļ piena olbaltumvielas), lipāze (sašķeļ emulģētus taukus līdz glicerīnam un taukskābēm), kā arī gļotvielas - mucīni (pasargā kuņģa sienas no mehāniskiem. un ķīmiskiem kairinātājiem). Sālsskābi organismā izstrādā kuņģa klājšūnas. Tā aktivē pepsinogēnu (pepsīna neaktīvā forma, ko izdala kuņģa gļotādas dziedzeršūnas), uztur kuņģa sulas skābo reakciju, kas nepieciešama pepsīna optimālai darbībai, uzbriedina barības olbaltumvielas un atvieglina to fermentatīvu sašķelšanos, sekmē hormona gastrīna izdalīšanos, kas pastiprina kuņģa sulas sekrēciju. Sālsskābei svarīga nozīme kuņģa iztukšošanās refleksā un zarnu darbības veicināšanā. Tā nodrošina arī aizkuņģa dziedzera darbību, jo sālsskābes ietekmē divpadsmit pirkstu zarnā izstrādājas sekretīns un pankreozimīns, kas pastiprina aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Ja kuņģa funkcija traucēta, sālsskābes daudzums kuņģa sulai var palielināties vai pamazināties līdz tās pilnīgam zudumam. Diennaktī cilvēkam atdalās līdz 2 litri kuņģa sulas. Tās sastāvs un īpašības mainās atkarībā no barības rakstura un cilvēka emocionālā stāvokļa. Kuņģa sulas izdalīšanos regulē neirohumorāli faktori (skatīt gremošana). No dzīvniekiem iegūto kuņģa sulu lieto, ja ir pazemināta sālsskābes sekrēcija.
