KUKAIŅU DZĒLUMI
LPSR apstākļos visbiežāk sastopami bišu, lapseņu, sirseņu, odu, dunduru, skudru dzēlumi. Kukaiņu inde vai siekalas, kas iekļūst dzēluma vietā, izraisa sāpes, niezi, pietūkumu, apsārtumu. Dažiem cilvēkiem ir pastiprināts jutīgums pret kukaiņu dzēlumiem. Viņiem rodas vispārēja alerģiska reakcija - tūska, izsitumi, sirds vājums, pat samaņas zudums. Jo lielāks skaits kukaiņu (piem., bišu) sadzēlis cilvēku, jo smagāks tā stāvoklis. Ļoti retos gadījumos kukaiņu dzēlumi var būt nāves cēlonis. Pirmā palīdzība un ārstēšana. Bites dzēluma gadījumā jāizvelk dzelonis, nesaspiežot tā galā palikušo indes pūslīti (lapseņu un sirseņu dzēluma vietā dzelonis nepaliek). Tūskas un sāpju mazināšanai dzēluma vietā var uzlikt 0,5% ožamā spirta šķīdumā, degvīnā vai odekolonā samērcētu kompresi, dzēluma vietu var ieziest ar validola šķīdumu. No tautas ārstniecības līdzekļiem kukaiņu dzēluma vietā var uzlikt zaļa kartupeļa šķēli. Ja ir izteikta vispārēja alerģiska reakcija, lieto dimedrolu, kalcija hlorīdu, kordiamīnu. Bīstami ir ērču kodumi, kurus sākumā pat nejūt, jo tie nesāp, taču ērces var pārnēsāt ērču encefalīta vīrusu, (skatīt arī transmisīvās infekcijas slimības.)
