Krūts rekonstrukcijas programmas pirmais gads noslēdzies ar panākumiem
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla virzītā 12 755 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm”, kas saņēma budžeta finansējumu no 2022. gada, ieviešana uzskatāma par veiksmīgu. To šā gada 6. aprīlī otrajā Darba grupas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanai un krūts veselības veicināšanai sanāksmē secināja sieviešu un pacienšu organizācijas, ārsti un citas iesaistītās puses.
Joprojām katru gadu vairāk nekā 1000 sievietes izdzird diagnozi “krūts vēzis”, daļai no tām pilnvērtīgas dzīves kvalitātes atjaunošanai nepieciešams veikt krūts rekonstrukciju. Krūts rekonstrukcija nepieciešama arī tām sievietēm, kuras krūts vēzi uzveikušas iepriekšējos gados un kam veikta krūts onkoloģiskā mastektomija.
Pēc valsts budžeta 850 000 eiro apmērā piešķīruma 2022. gadā tika plānotas 317 operācijas, veiktas 318, no tām 44% ir vienetapa operācijas un 56% atliktās krūts rekonstrukcijas operācijas. 2023. gadā plānotas 359 operācijas, pēc divu mēnešu rezultātiem no plānotajām 60 operācijām veiktas 65 (108% izpilde). Gaidīšanas laiks, atkarībā no slimnīcas, no divām līdz astoņām nedēļām. Papildus no 1. aprīļa tiek finansēti pēcoperācijas speciālie krūšturi un vairāki operāciju materiāli, kas palīdz attīstīt pakalpojumu.
Visi sanāksmes dalībnieki, to skaitā veselības ministre Līga Menģelsone, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs, Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Kalvis Pastars, MFD Veselības grupas galvenā ārste ginekoloģijā Ingrīda Circene (tagad 14. Saiemas deputāte), Sieviešu volontieru biedrības “Vita” valdes priekšsēdētāja Irina Januma un biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele, atzina, ka programmas ieviešana uzsākta veiksmīgi, uzlabojumiem, attīstībai un kvalitātes vērtēšanai principā galvenā loma šobrīd ir slimnīcām, bet visām pusēm nepieciešama aktīva sadarbība krūts vēža prevencijai un skrīninga nodrošināšanai.
Darba grupa vienojās, ka tiks izveidotas divas apakšgrupas – viena, kas strādās ar pakalpojuma kvalitātes un pacientu apmierinātības mērījumiem, otra – sievietes veselības informatīvā kalendāra izstrādei, kā arī tiks izstrādāts projekts Valsts Kancelejas inovāciju konkursam, lai veicinātu krūts vēža skrīningu.
Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja atzīst: “Programmas pirmais gads ir parādījis, ka krūts vēža pacientes pilnībā izmanto valsts apmaksāto iespēju krūts rekonstrukcijai. Vēlos iedrošināt visas sievietes, kam nav bijusi pieejama krūts rekonstrukcija pēc krūts vēža, vērsties pēc palīdzības.
Sieviešu sadarbības tīkla darba fokusā šogad būs veicināt izpratni par sievietes veselību un attīstīt skrīninga pieejamību, tai skaitā sekmējot inovāciju attīstību un piesaistot partnerus no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem un universitātēm.”
Uzziņai
Darba grupa krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanai un krūts veselības veicināšanai tika izveidota pēc Sieviešu sadarbības tīkla priekšlikuma 2022. gada vidū, to vada Sanita Janka–Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore. Darba grupas vadītājas vietniece ir Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja.
Darba grupas uzdevumi ir:
– izstrādāt priekšlikumus profilakses, agrīnās diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas krūts vēža pacienšu atbalstam, informācijas pieejamības uzlabošanai krūts veselības nodrošināšanai;
– koordinēt valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, identificējot un savas kompetences ietvaros novēršot šķēršļus programmas ieviešanā;
– apkopot informāciju un sniegt priekšlikumus Veselības ministrijai turpmākam darbam; sniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos krūts vēža profilaksē un ārstēšanā; kā arī krūts vēža skrīninga aptveres uzlabošanai.
Sieviešu sadarbības tīkla aktivitātes tiek īstenotas projekta “Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā” ietvaros, to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
