KRUSTU SĀPES
ir bieža parādība, kas novērojama dažādu slimību gadījumā. Krustu sāpes var būt jostas un krustu radikulīta pazīme. Sāpes tad ir ne tikai krustos, bet bieži izstaro uz augšstilbu un apakšstilbu. Tās pastiprinās no kustībām. Krustu sāpes raksturīgas arī jostas un krustu pleksītam. Šīm sāpēm pamatā var būt arī dažādas mugurkaula jostas un krustu daļas slimības, visbiežāk - deģeneratīvas un distrofiskas pārmaiņas mugurkaula skriemeļos, starpskriemeļu diskos, mugurkaula saitēs. Šajos gadījumos krustu sāpes ir ilgstošas, pat pastāvīgas, tās epizodiski pastiprinās un parasti neizstaro uz citām ķermeņa daļām. Sevišķi intensīvas sāpes rodas kustību sākumā pēc ilgāka miera (gulēšanas, sēdēšanas). Krustu sāpju pamatā var būt arī mugurkaula jostas un krustu skriemeļu attīstības traucējumi, šo skriemeļu traumas, iekaisumi, audzēji u.c. slimības. Krustu sāpēm raksturīgas arī krustu kaula un zarnu kaula locītavas slimībām - šās locītavas iekaisumam, deformācijai utt. Sāpes tad bieži ir vienā pusē, retāk abās pusēs, dažreiz izstaro uz augšstilbu. Krustu sāpes var būt saistītas ar dažādu iekšējo orgānu slimībām. Krustu sāpju pamatā bieži ir mazā iegurņa orgānu slimības, it īpaši dzemdes un olnīcu slimības, nepareizs dzemdes stāvoklis, urīnpūšļa, urīnvadu, zarnu slimības. Šajā gadījumā sāpes var izstarot uz augšstilbu. Ārstē slimību, kas izraisījusi sāpes. Bez ārsta atļaujas nedrīkst sildīt un ierīvēt vai lietot citas procedūras.
