Krīzes centrs: vardarbība ģimenē pieaug nedēļas nogalēs un svētku dienās

Pērn 76 % vardarbības gadījumu, kuros tika iesaistīta policija, notikuši dzīvokļos vai privātmājās[1]. Eksperti norāda, ka visbiežāk cietušās ir sievietes un pret viņām vērstās vardarbības gadījumi mēdz būt smagāki. Turklāt nedēļas nogalēs un svētku dienu laikā to skaits pieaug.

“Vardarbības gadījumiem svētku un brīvdienu laikā ir tendence palielināties. Tuvojas Starptautiskā sieviešu diena, skolēnu brīvlaiks, garās Lieldienu brīvdienas, un arī šajā laikā var pieaugt policijā iesniegto ziņojumu skaits. Svētkos un brīvdienās, kad pāri kopā mēdz pavadīt vairāk laika, pastāv lielāks iespējamu konfliktu un vardarbības situāciju risks, sevišķi, ja attiecības jau ir saspringtas. Protams, mēdz pieaugt arī alkohola patēriņš, kas minēto veicina,” skaidro klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa.

“Arvien ir daudz paveicamā vardarbības ģimenē mazināšanai. Latvijā katra  trešā sieviete vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojusi vardarbību attiecībās. Mājām ir jābūt vietai, kur ikvienam vajadzētu justies droši, taču diemžēl daudziem tā nav realitāte. Vardarbība ģimenē nav tikai privāta problēma – tā skar mūs visus un tās risināšanai nepieciešama kopīga rīcība. Mēs – IKEA – uzskatām, ka, vairojot izpratni un veicinot atbalstu grūtībās nonākušajiem, varam palīdzēt veidot drošāku un atbalstošāku sabiedrību,” IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova norāda attiecībā uz ilgtermiņa iniciatīvu “Pamani vardarbību”, kuras ietvaros uzņēmums ir uzlabojis pagaidu dzīves apstākļus krīzes centros “Burtnieks” un “Mīlgrāvis”.

Vardarbība ģimenē nav tikai fiziska: novērojamas jaunas vardarbības izpausmes

Jebkura vardarbības izpausme ir problēma, sevišķi tās, kas notiek aiz slēgtām durvīm, jo šādās situācijās cietušajam grūtāk saņemt palīdzību un bieži vien pašam jāpierāda notikušais. Tāpat šobrīd vērojamas arī rafinētākas vardarbības formas, tai skaitā kibervardarbība. 

“Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī varmākām pieejamie līdzekļi. Jau šobrīd varmākas izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai nomelnotu cietušo. Par izplatītu manipulācijas un šantāžas veidu kļuvusi mākslīgi veidotu intīmu bilžu radīšana. Cietušais tiek norobežots no apkārtējiem un iebiedēts, tamdēļ nereti vardarbības gadījumi likumsargu redzeslokā nonāk novēloti. Tāpat vērojams, ka domstarpības tiek risinātas ļoti nežēlīgi – iesaistot bērnus, proti notiek bērnu “dalīšana,”” apgalvo S. Ozoliņa.

Vardarbība nav privāta ģimenes lieta – sabiedrība var veicināt pārmaiņas

Attiecību pārtraukšanas mēģinājums vardarbīgās attiecībās ir bīstams un neprognozējams brīdis.  Vardarbība var saasināties, tāpēc attiecību pārtraukšanai ieteicams mēģināt sagatavoties. Piemēram, iekrājot kaut nedaudz naudas līdzekļu, pārrunājot ar radiniekiem vai draugiem scenārijus, kur vajadzības gadījumā patverties un nodot svarīgākās mantas. Taču, protams, ne vienmēr tas ir iespējams, un akūtas vardarbības gadījumos pēc iespējas ātrāk jānokļūst drošā vidē. Noderīgs rīks, kas var kalpot cietušā aizsardzībai ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību. 

“Vardarbīgu attiecību pārtraukšana ir ļoti grūts uzdevums, jo var būt saistīta ar vairākiem faktoriem – finansiālo stāvokli, kopīgiem bērniem, bailēm no atriebības un citiem. Nepieciešami ne tikai lieli fiziski, bet arī mentāli resursi, tādēļ šajā periodā neviens cietušais nedrīkst palikt viens un ir vajadzīgs papildu atbalsts. Jāatceras, ka vardarbība ir noziegums un vainīgs ir tas, kurš to pastrādājis jeb pārkāpis robežu, kas saistīta ar tiesībām uz neaizskaramību, brīvību, pašnoteikšanos un fizisku drošību,” atgādina S. Ozoliņa.

Klīniskā psiholoģe uzsver, ka, vardarbības mazināšanai mums kā sabiedrībai jau no mazotnes skolā un mājās jāmācās, kādas ir veselīgas un drošas attiecības, jāattīsta komunikācijas un konfliktu risināšanas prasmes, tā preventīvi mazinot vardarbības riskus. Tas uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un samazinātu ar sekām saistītos izdevumus, piemēram, cietušo atbalstam un tieslietu sistēmai.

“Nevienam attiecībās nav jācieš. Ja ir šaubas par to, vai tavas un partnera attiecības ir veselīgas, meklē palīdzību. Ja problēmas neizdodas atrisināt, destruktīvajām attiecībām ir jābeidzas. Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kas ir gatavi atbalstīt ikvienu šajā situācijā,” saka klīniskā psiholoģe un piebilst, ka pieejami dažādi pakalpojumi, sākot no pagaidu mājvietas līdz sociālam, psiholoģiskam un citu veidu atbalstam.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110.
  

Par iniciatīvu

IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīva “Pamani vardarbību” papildina uzņēmuma vīziju radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu dzīvi mājās. IKEA veiktie pasākumi ietver izglītojošas izpratnes veicināšanas aktivitātes, iesaistīšanos un atbalsta sniegšanu uzņēmuma ietvaros, tai skaitā darbinieku izglītošanu, ārkārtas psihologa palīdzību darbiniekiem, kā arī atbalstu krīzes centriem visās trīs Baltijas valstīs, uzlabojot pagaidu dzīves apstākļus tiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē.