KONSERVI
ilgstošai glabāšanai speciāli sagatavoti pārtikas produkti. Visvairāk izplatītie konservēšanas veidi: pasterizācija, sterilizācija, marinēšana, sālīšana, skābēšana, konservēšana ar cukuru u.c. konservējošām vielām, kaltēšana, kūpināšana, atvēsināšana, sasaldēšana. Konservētiem uzturlīdzekļiem mainās ķīmiskais sastāvs - sarec olbaltumvielas, daļēji sašķeļas vitamīni, aiziet bojā fermenti. Salīdzinājumā ar svaigiem uzturlīdzekļiem konservu uzturvērtība ir mazāka. Gaļas un zivju konservi satur galvenokārt olbaltumvielas, daudz tauku, vārāmā sāls un kairinošu garšvielu. Zivju konservos ir daudz minerālvielu un mikroelementu. Dārzeņu un augļu konservos saglabājas samērā daudz minerālvielu, mikroelementu, nedaudz vitamīnu. Visvairāk С vitamīna un karotīna ir dažādos tomātu konservos, konservētās sarkano piparu pākstīs, pildītajos piparos, dārzeņu un augļu sulās. Konservus sterilizē hermētiski noslēgtos traukos. Tā tiek iznīcināti mikroorganismi, kas ir galvenais uzturlīdzekļu bojāšanās cēlonis. Mājas apstākļos nedrīkst sterilizēt gaļu, sēnes, zivis, dārzeņus, kuros maz skābes, jo šo produktu konservos rodas labvēlīga vide botulisma ierosinātāju attīstībai. Sterilizēt drīkst visus augļus un ogas, to sulas, tomātus, kā arī tos dārzeņus, kuros daudz skābes (skābenes, rabarberi, spināti). Dārzeņus, kuros maz skābes (kāposti, gurķi, bietes, burkāni, patisoni, sīpoli), drīkst sterilizēt tikai tad, ja tiem pievieno skābi. Lielākā daļa mikroorganismu iet bojā skābā vidē. Konservēt var arī marinējot: vājš etiķskābes šķīdums (1 - 2%) pasargā produktus
no bojāšanās, kavē mikroorganismu vairošanos, bet stiprāks (4 - 6% ) - tos nonāvē. Konservus uzglabā vēsās, labi vēdināmās telpās. Sterilizētus konservus var uzglabāt vairākus gadus, zivju konservus (nesterilizētus, hermētiski noslēgtus konservus - īsu laiku (0 - 5°). Gaļas, gaļas un dārzeņu, zivju konservi izlietojami kārbas atvēršanas dienā (ledusskapī tos var uzglabāt vairākas dienas). Piena un augļu konservu izlietošanas laiks ilgāks - pat istabas temperatūrā vairākas dienas pēc kārbas atvēršanas. Uzturā nedrīkst lietot konservus, kuriem ir uzpūsti vāki - bombāža. Visbiežāk tā rodas, ja konservi nav hermētiski noslēgti. Pārāk ilgi uzglabājot gaļas un zivju konservus, pat noslēgtos traukos var sākties olbaltumvielu šķelšanās, rodas amonjaks, kas deformē kārbas vāku. Bombāža var rasties arī, ja konservos ir skāba reakcija un kārbas iekšpuse nav pareizi pārklāta ar lakas vai alvas aizsargkārtu.
