KOMPRESE
pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā. Izšķir sausas un mitras kompreses. Sausas kompreses pagatavošanai ņem vairākkārt salocītu sterilas marles gabalu, virs tā uzliek higroskopiskas vates kārtu un piesaitē pie ārstējamās vietas. Lieto ievainojumu (apdegumu, sasitumu u.c.) aizsargāšanai no ārējiem kairinājumiem un netīrumiem, var arī izmantot, lai radītu siltuma sakrāšanos un mainītu asinsapgādi ārēji nebojātā ķermeņa daļā. Mitra auksta komprese. Vairākkārt salocīta mīksta auduma gabalu saslapina aukstā ūdeni un uzliek neilgu laiku (2 - 3 minūtes) uz slimās ķermeņa daļas. Lieto dažādu slimības procesu, kā arī sasitumu u.c. ārstēšanā. Mitra sildoša komprese. Vairākkārt salocītu atbilstoša lieluma drānas gabalu samitrina istabas t° ūdenī un stingri nogriež, tad cieši piespiež pie slimās vietas un virsū uzliek par auduma gabalu lielāku vaskadrānu, komprespapīru vai polietilēna plēvi. Virs tā liek biezu kārtu vates, flaneļa vai vilnas audumu, lai saglabātos siltums, kas rodas zem kompreses. Arī šai kārtai jābūt lielākai par iepriekšējo un pilnīgi tā jānosedz. Komprese jāpiesaitē tā, lai cieši piegulētu ķermenim, nenoslīdētu un arī netraucētu slimnieku. Sildošai kompresei jāsedz stipri lielāks laukums par slimo vietu, piem., plaušu slimību gadījumā, liekot kompresi uz krūškurvja, jāsedz arī plaušu galotnes. Apsaitējot krūškurvi, saitei jāiet pāri plecam, lai komprese nenoslīdētu uz vēdera. Sildošo kompresi atstāj uz 10 - 12 stundām; slimniekam jāguļ zem segas. Pēc kompreses noņemšanas ādai jābūt siltai un mitrai. Pēc tam āda jānoberzē ar degvīnu, odekolonu vai etiķi, jānoslauka ar dvieli sausa. It sevišķi tas nepieciešams, ja kompresi liek atkārtoti. Pēc kompreses noņemšanas 1 stunda jāatpūšas guļus. Sildoša komprese rada asinsvadu ilgstošu paplašināšanos, palielina asins pieplūdumu ādai un dziļāk guļošiem audiem; tas veicina iekaisuma uzsūkšanos un sāpju samazināšanos. Šādu kompresi liek uz krūškurvja, piem., plaušu karsoņa ārstēšanai, uz vēdera - kuņģa un zarnu, aknu, ginekoloģisko u.c. slimību gadījumā. Kompresi atkārto pēc vajadzības - liek katru dienu, katru otro dienu vai arī maina
no rīta un vakarā. Sildošai kompresei ūdens vietā var lietot degvīnu vai spirtu, kas atšķaidīts ar ūdeni 1:1, 1:2, 1:3. Šāda komprese ātrāk izžūst un biežāk jāmaina. Iedarbības pastiprināšanai var lietot etiķi (ar ūdeni 1:3), sāli (1 ēdamkarote uz 1 litru ūdens). Var izmantot arī dažādus medikamentus, lai pastiprinātu kompreses iedarbību, piem., kumelīšu novārījumu kā dezinficējošu līdzekli, nātrija salicilāta šķīdumu (10% ) pret reimatiskām locītavu slimībām, kampareļļu (pret angīnu, auss iekaisumiem), svina ūdeni u.c. Sautējošas kompreses (sausas un mitras) lieto kādas ķermeņa daļas ilgstošai un spēcīgai sildīšanai. Šajās kompresēs izmanto vielas, kas slikti vada siltumu. Sausu sautējošu kompresi gatavo no dažādām sausām beramām vielām, piem., no smiltīm, graudiem (vislabāk - auzu), pelniem u.c. Izvēlēto vielu sasilda līdz 50°, ieber vajadzīgā lieluma un formas maisiņā un uzliek tā, lai maisiņš cieši piegulētu ārstējamai vietai. Mitrām sautējošām kompresēm visbiežāk izmanto linsēklas, auzas, miežu putraimus, kurus sasilda nelielā verdoša ūdens daudzumā, līdz veidojas bieza putriņa, ko ievieto drēbes maisiņā, uzliek uz slimās vietas un nostiprina ar pārsēju; t° jābūt zemākai nekā sausajai kompresei, lai nerastos dedzinoša sajūta. Mitra sautējoša komprese rada vienmērīgāku, ilgstošāku un dziļāku asinsvadu paplašināšanos nekā sausa (tāpat kā sildošās ūdens kompreses). Līdzīgi sautējošām kompresēm iedarbojas arī dūņu, parafīna, ozokerīta procedūras. Pie ārstnieciskām kompresēm pieder arī kompreses ar ziedēm, pastām (cinka, svina, dzīvsudraba savienojumiem u.c). Att.
