KOLĪTS

resnās zarnas iekaisums. Kolīts ir viena no visvairāk izplatītajām gremošanas orgānu slimībām. Bieži kolīts rodas vienlaikus ar enterītu vai gastroenterītu. Tā cēlonis var būt infekcija (dizentērija, vēdertīfs, tuberkuloze), nepareizs uztura režīms, rupja, grūti sagremojama barība, olbaltumvielu un vitamīnu trūkums, bojāti uzturlīdzekļi, saindēšanās (ar svinu, dzīvsudrabu u.c), pārmērīga medikamentu lietošana (antibiotikas, sulfanilamīdi, caurejas līdzekļi u.c), kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu, tievās zarnas darbības traucējumi. Kolīta izcelsmē nozīme ir arī nervu sistēmas darbības traucējumiem (pārpūle, slimības u.c). Atkarībā no kolīta cēloņa un slimības smaguma bojājumi resnajā zarnā var būt dažādi. Kolīts var būt akūts un hronisks. Akūtam kolītam raksturīgas asas sāpes vēdera lejasdaļā, caureja, slikta dūša, nespēks. Var būt vemšana, tenesmi, paaugstināta t°. Izkārnījumi putrveidīgi vai šķidri, ar gļotu piejaukumu, smagos gadījumos - arī ar asiņu piejaukumu. Slimība ilgst no dažām dienām līdz 2 - 3 nedēļām un ilgāk. Var rasties sarežģījumi - hepatīts, pielīts, sepse. Akūts kolīts var pāriet hroniskā. Hroniskam kolītam raksturīgas sāpes vēdera lejasdaļā pirms vai pēc vēdera izejas un caureja, kas mijas ar aizcietējumu. Slimniekiem ir smaguma sajūta vēderā, urkšķēšana, pastiprināta gāzu veidošanās, var būt slikta dūša, nespēks. Sāpes pastiprinās, ja lieto treknu barību, tādus produktus, kas satur daudz šķiedrvielas (īpaši kāpostus), vai svaigu pienu. Izkārnījumi caurejas gadījumā ir putrveidīgi vai šķidri, tajos var būt gļotu un asiņu

piejaukums. Hroniska kolīta slimniekiem uzlabošanās periodi mijas ar slimības paasinājumiem, ko rada diētas neievērošana, uztraukums, citas slimības. Kolīts var radīt novājēšanu, hipovitaminozi, anēmiju. Arī hroniskam kolītam var pievienoties hepatīts, pielīts, sāpes u.c. sarežģījumi. Ārstē atkarībā no cēloņa. Akūta kolīta gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Pirmajās dienās nepieciešams gultas režīms. Galvenais kolīta ārstēšanā ir diēta. Ārstēšanas sākumā un slimības paasinājuma laikā zarnas jāsaudzē. Ieteicami sausiņi, rīsa un mannas putra, liesa gaļa, svaiga liesa zivs, svaigs biezpiens; cukurs lietojams ne vairāk kā 30 - 40 grami dienā, ierobežojams arī vārāmā sāls patēriņš. Ilgstoša saudzējoša diēta kolīta gadījumā ir kaitīga, tāpēc, stāvoklim uzlabojoties, jāpāriet uz pilnvērtīgu uzturu ar normālu olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu daudzumu. Tomēr jāizvairās no kairinošiem ēdieniem, augļiem un svaiga piena un jāierobežo vārāmā sāls patēriņš. Liela nozīme kolīta ārstēšanā ir vitamīnu terapijai. Lieto arī medikamentus; sulfanilamīdi un antibiotikas jālieto pēc ārsta norādījumiem, lai nerastos zarnu disbakterioze. Hroniska kolīta slimniekiem jāievēro ārsta noteiktā diēta. Ieteicama fizioterapija un ārstēšanās sanatorijā (Esentuki, Žeļeznovodska, Pjatigorska, Boržomi, Moršina). Reizēm jāārstē ķirurģiski. Profilakse. Jānovērš un jāārstē gremošanas orgānu slimības. Jāievēro pareizs uztura režīms; rūpīgi jāmazgā rokas, augļi, dārzeņi. Nepieciešams pietiekami ilgs miegs, dozēta fiziskā slodze, ūdens procedūras.