KOLAGENOZES
slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi. Izšķiroša nozīme kolagenozes izcelsmē ir alerģijai, tomēr atšķirībā no citām alerģiskām slimībām pašam slimības procesam piemīt autoalerģisks raksturs, t.i., organisms izstrādā antivielas, kas bojā paša organisma audus un orgānus. Šādu antivielu rašanās pamatā ir traucējumi t.s. imūnkompetentajā sistēmā, kam jāizstrādā antivielas pret mikrobiem un citām organismam naidīgām svešām vielām. Antivielu rašanos veicina infekcija, trauma, pārsalšana, ultravioletais starojums, daži medikamenti, traucējumi nervu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā u.c. faktori. Vairākums zinātnieku kolagenozes grupā iedala sarkano vilkēdi, sklerodermiju, mezglaino periarterītu, dermatomiozītu, reimatismu, reimatoīdo poliartrītu u.c. Tā kā kolagenozes slimniekiem bojāta visa saistaudu sistēma, ieskaitot arī saistaudus asinsvadu sienās, šīm slimībām raksturīgas pārmaiņas ādā, muskuļos, locītavās, kā arī iekšējos orgānos. Slimniekiem rodas nespēks, novājēšana, ķermeņa t° paaugstināšanās (dažreiz drudža veidā), locītavu un muskuļu sāpes, dažādi izsitumi, sirdsklauves. Bez kopīgajiem simptomiem katrai kolagenozei ir arī īpaši simptomi. Tā, piem., sarkanās vilkēdes slimniekiem rodas locītavu sāpes, ādas izsitumi, poliserozīts (perikarda, pleiras, vēderplēves iekaisums), nieru bojājumi. Sklerodermijas slimniekiem āda sākumā kļūst blīvāka, vēlāk stipri plāna, pirkstu gali periodiski nobālē, rodas rīšanas traucējumi. Mezglainā periarterīta slimniekiem ir sāpes muskuļos, paaugstināts asinsspiediens, pulsa paātrināšanās u.c. simptomi. Kolagenozes gaita var būt akūta, bet biežāk slimība ilgst gadiem. Ārstēšana. Paasinājuma laikā atpūtas vai gultas režīms, pretiekaisuma līdzekļi u.c. medikamenti. Profilakse. Infekcijas perēkļu likvidēšana, norūdīšanās. Medikamenti lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem.
