KERATĪTS
radzenes iekaisums; viena no biežākajām acu slimībām ar samērā ilgstošu gaitu un lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Ierosinātāji ir koki, vīrusi, patogēnās sēnes u.c, kas var iekļūt radzenē eksogēnā (no ārpuses) vai endogēnā ceļā (ar asinīm vai limfu). Eksogēns keratīts rodas pēc traumas, kā komplikācija pēc dažādiem konjunktīvas un asaru maisiņa iekaisumiem. Simptomi: asarošana, fotofobija, plakstiņu spazma, graušana un sāpes acīs, radzenes apduļķojums. Radzenes virsma virs apduļķojumiem kļūst blāva un nelīdzena, bieži radzenē ieaug asinsvadi (normāli to tur nav), nereti samazinās vai pat izzūd radzenes jutīgums. Nelieli un virspusēji infiltrāti var uzsūkties un atstāt nelielas rētas, lielāki, it sevišķi strutainie, parasti sabrūk, un nekrotisko audu vietā attīstās čūla, kurai sadzīstot rodas biezas rētas (leikomas). Ja čūlu neārstē, tā var bojāt visus radzenes slāņus un var rasties dziļāko acs daļu sastrutojums. Endogēns keratīts rodas vispārēju infekcijas slimību, radzenes trofisku traucējumu, hipovitaminožu gadījumā. Tipisks endogēnais keratīts ir parenhimatozais keratīts (piedzimtā sifilisa gadījumā). Visbiežāk izveidojas 5 - 20 gadu vecumā. Process parasti skar abas acis. Slimības sākumā rodas pelēcīgi balts infiltrāts, kas pamazām iet plašumā un dziļumā, aizņemot radzenes lielāko daļu vai pat visu radzeni. Pēc tam infiltrāts pakāpeniski samazinās; process ilgst apmēram gadu. Tuberkulozs keratīts var būt hematogēns un alerģisks; slimo galvenokārt bērni un pusaudži; process parasti skar vienu aci. Visbiežāk attīstās dziļā, difūzā forma, kuras gadījumā radzenē izveidojas plašs infiltrāts. Galvenais simptoms ir pelēcīgs, puscaurspīdīgs mezgliņš, kas visbiežāk lokalizējas uz radzenes un sklēras robežas; šajā gadījumā cilvēkam ir stipra fotofobija. Neirogēnajam keratītam (tas attīstās trijzaru nerva bojājuma gadījumā) raksturīga lēna gaita, radzenes jutīguma stipra samazināšanās, neliels acu kairinājums. Samērā bieži rodas herpētiskais keratīts (to ierosina vīruss): pavājinās radzenes jutīgums, palēninās reģenerācija; radzenes apduļķojums var būt diskveidīgs, zarveidīgs utt.; gaita ilgstoša, ar recidīviem. No keratītiem, ko izraisa hipovitaminozes, visraksturīgākās pārmaiņas ir A vitamīna trūkuma gadījumā - rodas kseroftalmija (izteikts sausums acīs un konjunktīvas un radzenes apduļķošanās). Ārstē atkarībā no cēloņa. Radzenes rētas var ārstēt ar medikamentiem vai ķirurģiski. Profilakse. Aizsargbrilles darbos, kur iespējami virspusēji acs ievainojumi. Antiseptiski līdzekļi pat pēc nenozīmīgiem radzenes bojājumiem, piem., svešķermeņa izņemšanas. Att.
