Kaulu "krakšķēšana", stīvums – vai locītavas ir veselas?
Locītavu sāpes aizvien biežāk skar jaunus cilvēkus un pat mazus bērnus. Par iemeslu tam var būt saslimšanas, mazkustīgs dzīvesveids vai gluži pretēji – pārlieku liela fiziskā slodze.
Lai uzzinātu, kā pasargāt locītavu veselību, lasi "BENU Aptieka" farmaceita Vitālija Mitrohina ieteikumus locītavu veselības saudzēšanai.
Locītava ir vieta, kur sastopas divi vai vairāki kauli. Kaulu virsmas klāj skrimslis, kas mazina kaulu savstarpējo berzi un nodrošina amortizāciju. Locītavas savienojumu no ārpuses apņem locītavas somiņa jeb kapsula. Tās ārējo slāni veido kolagēns un elastīgas saistaudu šķiedras jeb saites. Kapsulas iekšpusē locītavas dobumu pilda sinoviālais šķidrums. Kā paskaidro farmaceits Vitālijs Mitrohins, locītavu veselība ir tieši saistīta ar cilvēka vecumu, ķermeņa masu un fizisko slodzi. Jo vecāks ir cilvēks, jo sliktāk sinoviālais šķidrums aizpilda locītavu dobumu, līdz ar to paaugstinās locītavu virsmas nolietošanās. Savukārt, ja cilvēkam ir izteikts liekais svars, tad pirmās locītavu nolietošanās pazīmes var parādīties jau 25-30 gadu vecumā.
Kopumā sastopami pat vairāk nekā 1000 locītavu saslimšanu veidu, kuri pēc to veida iedalāmi divās grupās. Viena ir locītavu struktūru deģenerācija, kad skrimšļa virsmā notikušas mehāniskas izmaiņas. Otra grupa ir iekaisīga rakstura locītavu saslimšanas. Šāda veida saslimšanas var cilvēkus skart jebkurā vecumā un bieži vien raksturojamas kā autoimūnas slimības, kas veidojas imunitātes traucējumu rezultātā. Sievietēm ceļu locītavu traucējumi nereti novērojami pēc dažādām ginekoloģiskām problēmām.
Mehāniski bojājumi visbiežāk rodas neadekvātas fiziskās slodzes un dažādu mikrotraumu gadījumos. Neatkarīgi no cilvēka vecuma paaugstinātas fiziskās aktivitātes var būt viens no riska faktoriem. Īpaši tas attiecināms uz sporta veidiem, kur liela slodze tiek likta tieši uz kājām, piemēram, vieglatlētika, futbols, kā arī citi sporta veidi. Pārmaiņas locītavu veselībā visbiežāk notiek ļoti lēni, un līdz kritiskam stāvoklim tās nonāk gadu laikā. Tomēr pirmie simptomi, kas droši liecina par bojātām locītavām, ir locītavu krakšķēšana, stīvums un sāpes pēc ilgstošas sēdēšanas.
Uzturs un vitamīni locītavu veselībai
Nav noslēpums, ka veselības saglabāšanā pilnvērtīgam uzturam ir ļoti liela nozīme. Tas attiecināms arī uz locītavu veselību. Farmaceits Vitālijs Mitrohins stāsta, ka visbūtiskākie locītavu veselībai nepieciešamie vitamīni ir C un B grupas vitamīni, kā arī tādi mikroelementi kā kalcijs, magnijs un fosfors. Šīs vielas pietiekamā daudzumā var uzņemt ar sabalansētu pārtiku, taču trūkuma gadījumā var kompensēt ar aptiekā iegādājamiem bezrecepšu uztura bagātinātājiem. Saistaudu veidošanos un kaulu veselību veicinās mangānu saturoši preparāti, savukārt kaulu un locītavu veselību labvēlīgi ietekmēs bosvēlijas koka mizas ekstraktu saturoši preparāti.
Diemžēl gadījumos, kad locītavas jau bojātas, ar veselīgu uzturu vien nebūs līdzēts, taču profilaksei ārstniecības procesā tas var būt labs papildinājums. Pēc locītavu traumām un bojājumiem ieteicami hondroprotektori jeb vielas, kas labvēlīgi ietekmē skrimšļu metabolisma procesus. Tādi ir, piemēram, glikozamīns un hondroitīns savienojumā ar vitamīnu C un mikroelementiem. Piemēram, mežrozīšu pulveris satur C vitamīnu un mazina iekaisuma procesu. Glikozamīns savukārt ir viela, ko izmanto skrimšļaudi kā izejas materiālu iepriekš minētā sinoviālā šķidruma radīšanai. Fizioloģiski tas jau atrodas cilvēka ķermenī. Tāpēc pēc locītavu bojājumiem nereti rekomendējami tieši glikozamīna preparāti. Piemēram, glikozamīna sulfātu pielieto, jo tam attiecībā uz locītavu virsmām un skrimsli piemīt eļļojošs un barojošs efekts. Tomēr nereti skrimšļu struktūras atjaunošanai medikamenti tiek ievadīti arī lokāli.
