KAULS
ķermeņa balstorgāns. Cilvēkam ir vairāk nekā 200 kaulu, kuri kopā veido skeletu - pasīvu kustību aparātu, ko darbina muskuļi. Kauliem piemīt arī aizsargfunkcija. Savienojoties tie veido dobumus, kas aizsargā tur esošos orgānus (galvas smadzenes, muguras smadzenes, sirdi, plaušas u.c). Pēc formas kaulus iedala garajos (augšstilba kauls), īsajos (plaukstas pamata kauli), plakanajos (lāpstiņa) un jauktajos (skriemelis). Kauli, kuru dobumos ir gaiss, sauc par gaisu saturošajiem jeb pneimatiskajiem kauliem (augšžoklis). Kaula galvenā sastāvdaļa ir kaulaudi, no kuriem 2/3 veido neorganiskās vielas, galvenokārt kalcija sāļi, 1/3 - organiskās vielas (kaula šūnas, kolagēnšķiedras un amorfā viela). Šo vielu
daudzuma attiecība cilvēka mūža laikā mainās. Jauniem cilvēkiem organisko vielu kaulos ir vairāk nekā veciem, tāpēc kauli viņiem izturīgāki un retāk lūst. Uz vecumu neorganisko vielu daudzums kaulos palielinās, tie kļūst cietāki, trauslāki un biežāk lūst. Ja maziem bērniem organismā trūkst D vitamīna, ir traucēta kaulu mineralizācija, kauli kļūst mīkstāki, izliecas un rodas rahīts. Kaula perifērijā nepārtrauktu, biezāku vai plānāku vienlaidu masu veido blīvā kaulviela, iekšpusē atrodas irdenā kaulviela, ko veido kaula baļķīši. Krustojoties dažādos leņķos, tie norobežo nelielus dobumus ar sarkanajām kaula smadzenēm (medulla ossium rubra), kas jaundzimušajiem aizpilda arī garo kaulu kanālus. Tajās attīstās asins formelementi - eritrocīti, granulocīti un trombocīti. Pieaugušiem cilvēkam kaulu kanālos sarkanās kaula smadzenes nomaina dzeltenās kaula smadzenes (medulla ossium flava), kas sastāv galvenokārt no taukšūnām. Kaula ārējo virsmu sedz plāns saistaudu apvalks - kaulplēve (periosteum), bez kuras kauls iet bojā. Tajā ir daudz nervu un asinsvadu, kas baro kaula perifēriskos slāņus. Plēves iekšējā slānī atrodas īpašas šūnas osteoblasti, kas var veidot jaunus kaulaudus. Augšanas periodā kauli ar šo šūnu palīdzību aug resnumā, bet lūzuma gadījumā tās nodrošina kaulu saaugšanu. Kauls aug garumā augšanas skrimšļu plātnītēs, kas garajos kaulos atrodas starp kaula ķermeni un tā galiem. Kauli aug līdz 18 - 22 gadu vecumam. Pēc tam augšanas plātnītes pārkaulojas un kaulu augšana garumā apstājas. Lielākajai daļai kaulu ir 3 attīstības stadijas: saistaudu, skrimšļaudu un kaulaudu stadija. Saistaudu stadija pastāv pirmajās embrija attīstības nedēļās. To nomaina skrimšļaudu stadija, kurā izveidojas nākamā kaulu skrimšļa modelis. Tālākajā attīstības stadijā skrimslis pakāpeniski tiek noārdīts un aizstāts ar kaulaudiem. Šis process, kas sākas embrionālās attīstības periodā, turpinās vēl pēc bērna piedzimšanas. Jaundzimušajiem daudzi kauli vēl nav pilnīgi pārkaulojušies. Galvaskausa velves kauls un sejas kauls attīstās tieši no saistaudiem, bez skrimšļa stadijas.
