KATARAKTA
acs lēcas apduļķošanās. Kataraktas izveidošanās cēloņi ir dažādi - embrionālās attīstības traucējumi, lēcas mehāniskie bojājumi, jonizējošā starojuma iedarbība, vitamīnu trūkums acs audos, intoksikācija, vispārējas organisma slimības (cukura diabēts, tetānija), dažādi patoloģiski procesi acī (glaukoma, iridociklīts, stipra tuvredzība). Izšķir piedzimto un iegūto kataraktu. Piedzimtā katarakta parasti ir stacionāra (neprogresējošā katarakta). Apduļķojums lokalizējas galvenokārt lēcas priekšējās vai mugurējās kapsulas centrā un redzes asumu maz ietekmē, vai arī apduļķojums lēcas vidū līdzīgs diskam un stipri samazina redzes asumu. Iegūtā katarakta - visbiežāk vecuma un traumatiskā - ir progresējošā katarakta, tāpēc redzes asums pakāpeniski samazinās. Vecuma katarakta attīstās 50 - 60 gadu vecumā. Sākumstadijā apduļķojumi spieķīšu veidā atrodas lēcas perifērijā, redzes traucējumus neizraisot. Retāk katarakta sākas no centra un redze pavājinās jau pašā sākumā. Pakāpeniski apduļķojums palielinās, tomēr daži lēcas rajoni vēl ir caurspīdīgi (negatava katarakta). Kataraktas nogatavošanās var ilgt gadiem. Kad apduļķojums ir skāris visas lēcas daļas (gatava katarakta), tā kļūst pelēkbalta, un redzes asums parasti tad ir samazinājies līdz gaismas sajūtai. Process parasti skar abas acis. Vēlākajās attīstības stadijās katarakta var pārgatavoties - lēca sašķidrinās, un tajā peld brūns kodols. Šāda katarakta var izraisīt acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, kā arī acs asinsvadu apvalka iekaisumu. Traumatiskā katarakta attīstās galvenokārt kontūziju un acs ābola ievainojuma gadījumā, kad tiek ievainota lēcas kapsula. Lēcas viela strauji uzbriest un sašķidrinās, apduļķojums pārņem visu lēcu. Ārstēšana sākumstadijā konservatīva (riboflavīna, askorbīnskābes, jodkālija, cisteīna pilieni acī), vēlākajās stadijās - ķirurģiska (lēcu izoperē kopā ar kapsulu). Pēc operācijas gaismas staru laušana acī pavājinās apmēram par 10 dioptrijām, tāpēc slimniekam jālieto brilles ar stipri izliektiem stikliem vai kontaktlēcas. Att.
