KĀRPAS
infekcioza labdabīga ādas slimība, ko ierosina vīruss. Inkubācijas periods 1 1/2 – 5 mēneši un ilgāks. Uz ādas rodas cieti, sausi, norobežoti, nesāpīgi, pārragoti veidojumi ar nelīdzenu virspusi no kniepadatas galviņas līdz rieksta lielumam netīri pelēkā vai miesas krāsā. Skaits ļoti dažāds. Visbiežāk kārpas lokalizējas roku pirkstu mugurpusē. Slimo galvenokārt jaunieši. Pēdas kārpas, kas rodas vietās, kur spiež apavi, ir dzeltenpelēcīgas, ļoti cietas un sāpīgas, pat monētas lielumā. Jaunības kārpas (rodas bērnībā un jaunībā) - plakani, cieti, nesāpīgi, mazi dzeltenbrūni vai miesas krāsas mezgliņi ar gludu vai sīkām zvīņām klātu virspusi, parasti uz zoda, pieres, vaigiem. T.s. vecuma kārpas nav infekciozas, tās ir vēlu parādījušās īpašas dzimumzīmes. Pusmūža cilvēkiem tās rodas uz sejas, plaukstu virspusē, uz ķermeņa, it īpaši uz muguras. Vecuma kārpas ir plakani vai grubuļaini dažādas formas mezgliņi gaišpelēkā, brūngandzeltenā vai melnā krāsā. Virspuse taukaini spīd. Var būt neliela nieze. Mezgliņi bieži saplūst, veidojot izaugumus, kas līdzīgi ziedkāpostam. Šīs kārpas nav ieteicams traumēt, nedrīkst ilgi sauļoties. Ja rodas apsārtums, stipra nieze un kārpas sāk strauji paplašināties, jāgriežas pie onkologa. Ārstē ar piededzināšanu, magnija un arsēna preparātiem. Profilakse. Svarīgi ievērot personisko higiēnu.
