Raksta autore: Irina Karpikova, sabiedrības veselības ārste, veselības zinātņu maģistre uztura zinātnē

Lai gan pasaulē veģetārisms turpina aizraut jaunus sekotājus, Latvijā par veģetāriešiem sevi atzīst vien 5% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījuma centra "SKDS" pērn veiktās aptaujas dati. Tas nozīmē, ka gaļa joprojām ir svarīga ne tikai uztura zinātnes teorijā, bet arī ikdienas ēdienkartē, jo satur virkni svarīgu vitamīnu un minerālvielu, bez kuriem cilvēka organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.

Ir jāņem vērā, ka bez organismam nepieciešamā atbalsta, ko sniedz gaļā esošie mikroelementi, cilvēka veselība var tikt apdraudēta, sākot ar diskomfortu un sliktu pašsajūtu un beidzot ar nopietnām veselības problēmām. Tieši tāpēc brīžos, kad ir vēlēšanās radikāli mainīt savu ēdienkarti, nevis savas veselības vai pārliecības, bet gan modes dēļ, ir vērts atcerēties, kādas ir gaļas produktu priekšrocības līdztekus garšas īpašībām un kāpēc jau no uztura zinātnes pirmsākumiem gaļa tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem pārtikas produktiem.

1. Vērtīgs neaizvietojamo aminoskābju avots!

Jau no skolas sola iemācāmies, ka olbaltumvielas ir pamatceltniecības materiāls šūnu uzbūves sistēmai. Vērtējot gaļas sastāvu, kopumā tā satur 17% līdz 20% dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, tikmēr vienā vidēji lielā porcijā jeb 150 gramos gaļas ir 25,5–30 grami olbaltumvielu. Olbaltumvielas ir nepieciešamas gan muskuļu stiprināšanai, gan asinsrites stimulēšanai un iekšējo orgānu darbībai, kā arī daudzām citām organisma funkcijām.

Jāatzīst, ka gaļa ir viens no vērtīgākajiem olbaltumvielu avotiem, jo satur vienlaikus visas pieaugušam cilvēkam nepieciešamās, neaizvietojamās aminoskābes tādas kā lizīns, leicīns, izoleicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns. Turklāt šīs aminoskābes cilvēka organisms pats nevar sintezēt, neuzņemot uzturā pārtikas produktus. Lai gan gaļa ir viens no zināmākajiem aminoskābju avotiem, arī citos pārtikas produktos ir iespējams iegūt atsevišķas organismam nepieciešamās aminoskābes. Piemēram, aminoskābi valīnu var uzņemt ar pākšaugiem un zemesriekstiem, bet lizīnu – ar kviešiem, riekstiem un amarantu. Savukārt triptofāns nelielās devās koncentrējas pākšaugos, auzās, datelēs, zemesriekstos, sezama sēklās. Līdz ar to, ikdienā, strauji samazinot gaļas patēriņu, ir svarīgi pārdomāt par sabalansētu uzturu, biežāk lietojot alternatīvus aminoskābju saturošus produktus.

2. Palīdz stiprināt imūnsistēmu!

Vienmērīga organisma darbība nav iespējama bez skābekļa, par kura transportēšanu atbild olbaltumviela hemoglobīns, kas atrodas sarkanajās asins šūnās. Savukārt hemoglobīna veidošanai izšķiroša loma ir mikroelementam – dzelzij, kas, galvenokārt, tiek sintezēts no pārtikas produktiem. Uzturā lietojot gaļas produktus, organisms uzsūc 16% līdz 20% dzelzs, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā no citiem pārtikas produktiem.

Viens no populārākajiem dzelzs avotiem – spināti – nodrošina organismu ar 7% līdz 9% dzelzs, bet dzeramais ūdens – pieciem līdz 10%. Vērā ņemams dzelzs avots ir arī rudzu maize, griķi, lēcas un zirņi. Ievērojami samazinot produktu patēriņu, kas satur dzelzi, var nodarīt būtisku kaitējumu organismam, piemēram, pavājināt imūnsistēmu. Tāpēc veģetāriešiem un vegāniem speciālisti rekomendē vismaz reizi pusgadā pārbaudīt dzelzs līmeni asinīs, kā arī iekļaut savā uzturā sojas produktus, zirņus, spinātus, kā arī papildināt dzelzs līmeni, lietojot vitamīnus un minerālvielas.

3. Organisma atbalsta mehānisms!

Cinks ir viens no nozīmīgākajiem mikroelementiem, kas veic virkni organisma atbalsta funkciju. Tas ir atrodams katrā organisma šūnā un regulē vairāk nekā 200 fermentu struktūru aktivitāti. Tajā pašā laikā tas piedalās vairāku citu mikroelementu sintēzē, hormonu, kā arī sarkano šūnu veidošanā, palīdzot organismam pilnvērtīgi darboties.

Cinka deficīts var izraisīt gremošanas, garšas un ožas traucējumus, kā arī negatīvi ietekmēt ādas un matu stāvokli. Jāteic gan, ka organisms pats nespēj saražot cinku, tāpēc tas jāuzņem no pārtikas produktiem. Dienā sievietei vidēji ieteicams uzņemt astoņus miligramus cinka, bet vīrietim – 11 miligramus šī elementa. Visbagātīgākais cinka avots ir gaļa, piemēram, liellopa gaļa, cūkgaļa un putnu gaļa. Neraugoties uz to, ka cinku ir iespējams uzņemt arī no augu izcelsmes produktiem, tādiem kā pākšaugi, magoņu un ķirbju sēklas, vislabāk tas organismā uzsūcas tieši no gaļas. Gaļa satur arī virkni citu vērtīgu vielu, piemēram, nātriju, kāliju, B grupas vitamīnus un daudzus citus mikroelementus, kas pilda nozīmīgu lomu organisma darbībā.

Jāpatur prātā, ka labākais veids, kā parūpēties par veselīgu ēdienkarti, ir vadīties pēc "daudzveidības" principa. Lietojot gan dzīvnieku, gan augu valsts produktus, ir iespējams sabalansēt uzturu un uzņemt visus organismam nepieciešamos mikro un makro elementus, kas jo īpaši ir būtiski sezonu maiņas laikā, kad iestājas avitaminoze. Lai gan mūsdienās veikalu plauktos ir plaša gaļas aizvietojošu produktu izvēle, pilnvērtīgai uztura sabalansēšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, līdz ar to vienmēr der atcerēties par iespēju konsultēties ar uztura speciālistu, kā to izdarīt vislabāk, savai veselībai nenodarot kaitējumu.