"Domājot par sirds un asinsvadu stāvokli konkrētam cilvēkam, jāsāk ar ģimenes anamnēzi, ģenētiskās predispozīcijas un riska faktoru izvērtēšanu," konkrētus padomus par sirds veselību sniedzot, atgādina Inga Orleāne, VCA AURA dienas stacionāra vadītāja. Ārstes teikto papildina "Mēness aptiekas" farmaceites Ievas Virzas ieteikumi profilaksei.

Biežākais nāves iemesls Latvija joprojām ir sirds un asinsvadu slimības, tādēļ uzraudzīt šīs dzīvībai svarīgās sistēmas veselību ir sevišķi būtiski. Domājot par sirds un asinsvadu stāvokli konkrētam cilvēkam, jāsāk ar ģimenes anamnēzi, ģenētiskās predispozīcijas un riska faktoru izvērtēšanu. Tam seko fizikālā izmeklēšana – viss, ko ārsts spēj izdarīt pats – apskatīt, iztaustīt, paklausīties. Nākamais solis ir laboratoriskā izmeklēšana. Vislabāk, ja to var salīdzināt dinamikā – vērot, kā rādītāji mainās noteiktos posmos dzīves laikā vai terapijas rezultātā.

Neatsverams veids, kā iegūt informāciju, ir attēlu diagnostika – izmeklējumi, kuru rezultātā iegūst attēlu, ko var interpretēt un nepieciešamības gadījumā arī izmantot kā juridisku dokumentu, ja, piemēram, pacientam vai viņa piederīgajiem rodas domstarpības ar ārstu. Laboratoriskā atradne un diagnosticējošs attēls ir diagnozes pamatojums.

Kā sirds adaptējas, pielāgojas kādai situācijai, analizē sirds slodžu testi. Izmeklējumi cits citu neizslēdz, jo katram ir sava nozīme un katrs parāda kaut ko svarīgu. Ja kāds no testiem netiek veikts, nevar iegūt pilnvērtīgu skatu uz situāciju kopumā.

Veselības monitoringam kardioloģijā ir divi pamata izmeklējumi – veloergometrija un ehokardiogramma.

Veloergometrija ir informatīvākais izmeklējumus, kuru vajadzētu izmantot visbiežāk, jo tas parāda, kā sirds spēj pielāgoties fiziskai slodzei. Ja šī izmeklējuma rezultāti pasliktinās, tas jāuztver kā trauksmes signāls, jo liecina par to, ka tuvākajā laikā draud lieli kardiovaskulāri notikumi. Šā iemesla dēļ veloergometrija kardioloģijā ir izmeklējums numur viens.                                                                                  

Ehokardiogramma kā fotogrāfijā parāda sirds anatomiskās struktūras. Tās mainās ļoti lēni un ir tikai pāris diagnožu akūtās situācijās, ko apstiprina ehokardiogramma, un tās izpaužas ar kardiogēnu šoku un ritma traucējumiem. Tātad – neatliekamos, krīzes gadījumos. Taču ambulatorajā medicīnā šo izmeklējumu nav jēgas veikt bieži, jo iegūtās informācijas apjoms īsa laikā nevar mainīties.

Kāds kardioloģiskais monitorings tieši tev ir nepieciešams?

Ja esi vecumā no 20 līdz 30:

• fizikāla izmeklēšana (vizīte pie ārsta) katrus piecus gadus,
• analīzes (kopējais holesterīns, pilna asins aina) katrus piecus gadus,
• elektrokardiogrāfija (EKG) katrus piecus gadus,
• ehokardiorāfija (EhoKG) vienu reizi 10 gados.

Ja esi vecumā no 30 līdz 40:

•  fizikāla izmeklēšana (vizīte pie ārsta) katrus piecus gadus,
•  analīzes (pilna lipidogramma, glikēmija, pilna asins aina) katrus piecus gadus,
•  elektrokardiogrāfija (EKG) katrus piecus gadus,
•  veloergometrija vienu reizi 10 gados.

Turpinot veikt veloergometriju, var salīdzināt iegūto rezultātu (pat, ja tas ir labs) ar iepriekšējo un, iespējams, izsekot nelielas izmaiņas, kas liecina par kādas pataloģijas veidošanos. 

Ja esi vecumā no 40 līdz 55 gadiem:

• fizikāla izmeklēšana (vizīte pie ārsta) katrus trīs gadus,
• analīzes (pilna lipidogramma, glikēmija, ALAT, ASAT, urea, kreateīns, GFĀ, pilna asis  aina) katrus trīs gadus,
• elektrokardiogrāfija (EKG) katrus trīs gadus,
• veloergometrija un ehokargiogrāfija (EhoKG) katrus piecus gadus.

Šai posmā jāpievērš pastiprināta uzmanība aknu un nieru funkcionēšanai – šo rādītāju pasliktināšanās var liecināt par kādu slēptu slimību. Piemēram, asinsspiediena izmaiņas sākumā var pat nejust, taču par to var liecināt izmaiņas nieru funkcijā.

Ja esi vecumā no 55 līdz 70 gadiem:

• fizikāla izmeklēšana (vizīte pie ārsta) katru gadu,
• analīzes (pilna lipidogramma, glikēmija, ALAT, ASAT, urea, kreatenīns, GFĀ, pilna asins aina) katru gadu,
• elektrokardiogrāfija (EKG) katru gadu,
• veloergometrija katrus trīs gadus,
• ehokardiogramma (EhoKG) katrus piecus gadus.

Ja esi vecumā pēc 70:

• fizikāla izmeklēšana (vizīte pie ārsta) katrus sešus mēnešus;
• analīzes (pilna lipidogramma, glikēmija, ALAT, ASAT, urea, kreatenīns, GFĀ, pilna asins aina) katrus sešus mēnešus;
• elektrokardiogrāfija (EKG) katrus sešus mēnešus;
• veloergometrija katru gadu;
• ehokardiogramma (EhoKG) katrus piecus gadus.

Ja kādā dzīves posmā, veicot šādu rūpīgu novērošanu, tomēr ir pamanāmas sūdzības vai parādās novirzes no sirdsdarbības normas, jāveic papildu izmeklējumi.

Papildu izmeklējumi sirdij

• Holtera monitorēšana – sirdsdarbība tiek fiksēta diennakti un pēc tam tiek izanalizēti iegūtie sirds ritma dati.
• Spiediena monitorēšana 24 stundu laikā un tā svārstību analīze.
• Scintigrāfija. Intravenozi ievada radioaktīvu krāsvielu, kura nogulsnējas miokardā. Iegūtajos attēlos var redzēt, kuras zonas sirds sienās nav apasiņotas.
• Datortomogrāfija. Ievada kontrastvielu, kas ir uz joda bāzes un, iegūstot attēlu sēriju, veidojas 3D attēls.
• Koronogrāfija. Invazīva metode, kuras mērķis ir izpētīt asinsvadu sašaurinājumus, lai tajos ievadītu stentus un šaurās vietas paplašinātu. Tas nodrošinās patstāvīgu, atjaunotu asinsriti.

"Veselība ir kapitāls, kurā jāiegulda jau no agras bērnības. Jo vairāk iespējams zināt, jo veiksmīgāk var novērst saslimšanas riskus, uzturēt veselību iespējami labā līmenī un dzīvot ilgāku, pilnvērtīgu mūžu aktīvi un ar prieku," atgādina pieredzējusī ārste.

"Lai saglabātu labu veselību, tostarp – stipru sirdi – un novērstu saslimšanas riskus, profilaksei ir ļoti nozīmīga loma," iesakot vairāku nosacījumu kopumu teic farmaceite.

Profilakse ietver:

1. regulāras fiziskas aktivitātes,
2. izvairīšanos no stresa vai tā mazināšanu,
3. nesmēķēšanu,
4. pilnvērtīgu uzturu,
5. sava veselības stāvokļa pārzināšanu.

Pēdējais nosacījums nozīmē, ka vajadzētu sekot līdzi dažiem svarīgiem rādītājiem, kuru norma ir šāda:

• asinsspiediens 120/80,
• pulss 60 sitienu minūtē,
• kopējais holesterīns pieci milimoli litrā (mmol/l),
• glikozes līmenis asinīs 3,5–5,5 mmol/l.

Šos mērījumus ikdienā var ērti veikt teju visās aptiekās, turklāt saņemt farmaceita konsultāciju par to, kā rīkoties, ja kāds no rādītajiem rada bažas.

Svarīgais nosacījums – pilnvērtīgs uzturs – arī ir īpašas uzmanības vērts, domājot par sirds veselību. Sirds saraujas 10 tūkstošus reižu diennaktī un tā patērē milzīgu enerģiju, lai pareizi strādātu, kas nav iespējams bez vērtīgām uzturvielām. Svaigi sezonālie dārzeņi, augļi, zaļumi, augu eļļas – tas viss ir viegli pieejams vasarā, taču bieži vien šo produktu kvalitāte nav ideāla rudenī un ziemā. Ja organisms svarīgās uzturvielas neuzņem ar pārtiku, ieteicams papildus lietot gan atbilstošus medikamentus, gan uztura bagātinātājus – līdzekļus, kuru nosaukumā ietverta to pamatfunkcija – uztura bagātināšana. Galvenās uzturvielas, kas noderīgas sirds veselības profilaksei, ir omega-3, omega-6, omega-9 taukskābes, D3 vitamīns, B grupas vitamīni, ka arī magnijs un kālijs.

Jautā savam farmaceitam!