Vīrusu un saaukstēšanās sezonā bieži dzirdam par C un D vitamīna nozīmi mūsu organisma aizsargspēju stiprināšanā, kas nepārprotami ir svarīga. Tomēr arī B grupas vitamīniem šajā laikā ir ļoti būtiska loma – tie ne vien palīdz aizsargāties no vīrusiem, bet arī rūpējas par daudzām citām organisma sistēmām. Kāda ir B grupas vitamīnu nozīme cilvēku organismā, stāsta "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošas vielas, kas ir svarīgas cilvēka organismam, jo piedalās visu organisma sistēmu un orgānu darbībā, kā arī palīdz normalizēt gremošanu un nervu sistēmas darbību. B vitamīni stiprina organisma aizsargfunkcijas un veicina pretošanos infekcijām. Tie aktīvi piedalās muskuļu augšanā, visu šūnu darbā un enerģijas ražošanā. Turklāt B grupas vitamīni normalizē nervu un sirds un asinsvadu sistēmu, palīdz mazināt depresijas līmeni un uzlabo garastāvokli, stāsta farmaceits.

Taču, rūpējoties par pienācīgu B grupas vitamīnu uzņemšanu, svarīgi zināt, ka B grupas vitamīnu īpatnība ir tā, ka tie nespēj uzkrāties organismā. Tāpēc tie jāuzņem ar uzturu ik dienas.

B grupas vitamīni un imunitāte

B grupas vitamīni ir mums nepieciešami, lai organisms veidotu imūnās šūnas. Galvenie šīs vitamīnu grupas imunitātes veicinātāji ir B6, B1 un B2 vitamīns. Pētījumi rāda, ka B6 vitamīna līmenis ietekmē organisma imūnreakciju, līdz ar to arī stiprina mūsu organisma aizsargspējas. Tādēļ tie ir ļoti svarīgi rudens vīrusu periodā. Turklāt tie ir būtiski arī depresijas profilaksei un rūpēm par emocionālo stāvokli – jo tas arī spēj ietekmēt mūsu imunitāti, īpaši rudenī, kad laiks kļūst tumšāks un aukstāks, un kad cilvēki mēdz biežāk justies nomākti, saka farmaceits.

Katram sava funkcija

Vai zināt, kāda ir dažādo B grupas vitamīnu nozīme? Farmaceits sniedz ieskatu būtiskākajās populārāko B grupas vitamīnu (un vitamīniem līdzīgu vielu) funkcijās un padomus, kā tos uzņemt ar pārtiku.

• B1 (tiamīns) – tas bija pats pirmais no visas B vitamīnu grupas, kas tika atklāts. Tiamīnam ir arī cits nosaukums – enerģijas un gara vitamīns. Tam ir pozitīva ietekme uz smadzeņu darbību, nervu sistēmas darbību un atmiņas procesiem. Šis vitamīns ir atrodams zaļumos, diedzētos graudos, kāpostos, burkānos, riekstos, klijās un pupās.
• B2 (riboflavīns) – tas veicina sarkano asins šūnu veidošanos, līdz ar to palīdz dzelzij labāk uzsūkties organismā. Tas optimizē redzes funkciju un palīdz normālai aknu darbībai. Ar riboflavīnu ir bagātas olas, siers, pilnpiens, aknas, griķi, auzu pārslas un lapu zaļumi.
• B3 (niacīns jeb nikotīnskābe) – no visām B grupas vielām tā ir visizturīgākā pret sārmiem, temperatūru, izžūšanu un ultravioleto starojumu. Tā palīdz izveidot fermentatīvos procesus, piedalās ogļhidrātu un holesterīna metabolismā, veicina veiksmīgu visu uzturvielu uzsūkšanos un palīdz ražot daudzus hormonus, galvenokārt insulīnu. Niacīns arī palīdz pazemināt asinsspiedienu. Tas atrodams subproduktos (aknās, nieres), olās, tomātos, sēnēs, pākšaugos un zivīs (it īpaši jūras zivis).
• B4 (holīns) ir vitamīniem līdzīga viela, kas atbild par svarīgām funkcijām cilvēka organismā. Holīns aktīvi darbojas tauku sadalīšanas un vielmaiņas procesā, kā arī veicina ātru bojāto audu atjaunošanos orgānos (piemēram, aknās). Tāpat tas palīdzot novērst žultsakmeņu parādīšanos. Labākais holīna avots ir olas dzeltenums, arī siers, biezpiens un aknas bagātīgi satur ar šo vielu.
• B5 (pantenols) – nepieciešams brūču dzīšanai un veic organismā daudzas svarīgas funkcijas – regulē vielmaiņu, veicina enerģijas ražošanu, samazina stresa līmeni, uzlabo atmiņu un koncentrēšanās spējas. Atrodams riekstos, sēnēs, pākšaugos, ziedkāpostos, zaļos dārzeņos un bietēs.
• B6 (piridoksīns) – tas veic daudzus svarīgus uzdevumus mūsu organismā, būtiskākais no tiem – tas palīdz novērst sirds un asinsvadu sistēmas slimības. B6 ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu aminoskābju metabolismu. Tas veicina pilnvērtīgu B12 vitamīna un magnija uzsūkšanos organismā. B6 vitamīnu satur aknas, rieksti, putnu gaļa, zivis, raugs, avokado, paprika, banāni un olas dzeltenums.
• B7 (biotīns) – tas ir īpaši svarīgs cukura līmeņa regulēšanai. B7 vitamīns veic arī citas funkcijas organismā – samazina muskuļu sāpes, veicina taukskābju sintēzi, optimizē matu, nagu un ādas stāvokli. Lai papildinātu biotīna krājumus organismā, regulāri uzturā jālieto banāni, zirņi, brūnie rīsi, āboli, apelsīni, zivis un olu dzeltenumi.
• B8 (inozitols) – šīs vitamīnam līdzīgās vielas lielākie ienaidnieki ir alkohols un kofeīns, ko satur kafija un tēja, tāpēc stipras kafijas cienītājiem jāpalielina tā uzņemšana. Inozitols veicina veselīgu miegu, palīdz cīnīties ar stresu un nomierina. Tas ir iesaistīts tauku metabolismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, tādējādi novēršot aptaukošanos. Tas ir īpaši nepieciešams bērniem un pusaudžiem augšanas periodā. To satur pākšaugi, citrusaugļi, rieksti, liellopa sirds un veseli graudi, kā arī piens. Arī sezama eļļa tiek uzskatīta par bagātīgu B8 avotu. B8 labi uzsūcas kombinācijā ar E vitamīnu, holīnu un citiem B grupas vitamīniem.
• B9 (folijskābe) – tā ir īpaši svarīga viela sievietēm grūtniecības laikā un plānošanas stadijā. Folijskābe arī samazina vēža attīstības risku. To var atrast spinātos, salātlapās, sēnēs, olās, gaļas subproduktos un raugā.
• B12 (ciānkobalamīns) – tas veicina nukleīnskābju veidošanos, palīdz absorbēt aminoskābes, veic nervu šķiedru aizsargapvalku sintēzi, samazina holesterīna līmeni un stimulē asins recēšanu. Pārtikā B12 atrodams gaļā, jūras produktos, zivīs, olās, piena produktos – jogurtos, sierā.

Kad jāuzņem papildus?

Kā skaidro farmaceits, B grupas vitamīnu papildu uzņemšana var būt aktuāla gadījumos, kad cilvēks ikdienā neuzņem pilnvērtīgu uzturu, piekopj stingru diētu vai uzņem veģetāru vai vegānu uzturu. Šādos gadījumos B grupas vitamīni var palīdzēt nodrošināt visas organismam nepieciešamās vielas.

Par B grupas vitamīnu deficītu var liecināt nervu sistēmas nestabilitāte, pēkšņs bezmiegs, kas nav saistīts ar stresa situācijām, vai pēkšņas garastāvokļa maiņas, atmiņas pasliktināšanās, galvassāpes, paaugstināts nogurums, apetītes zudums, vemšana un caureja. B grupas vitamīnu trūkumu var konstatēt analīzēs, pēc kurām ārsts nozīmē atbilstošo terapiju – atsevišķus B grupas vitamīnus vai visu kompleksu.

Kas jāzina par pareizu lietošanu?

Lietojot B grupas vitamīnus uztura bagātinātāju formā, labākā efekta iegūšanai ieteicams tos lietot no rīta īsi pēc pamošanās un labāk tukšā dūšā. Vienlaikus jāievēro piesardzība, ja ir kāda individuāla nepanesamība, alerģiskas reakcijas vai šo vitamīnu lietošana tukšā dūšā izraisa kairinošu sajūtu. Kairināmības vai paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā šos vitamīnus ieteicams lietot pēc ēšanas. Īpaši uzmanīgiem ar B grupas vitamīnu papildu uzņemšanu ir jābūt onkoloģijas pacientiem un jāvadās pēc ārstējošā ārsta norādēm. Arī hronisko saslimšanu pacientiem jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu pirms vitamīnu lietošanas.

Magnijs un B6 vai magnijs un B grupas vitamīni ir viena no mūsdienās visplašāk pieejamajām kombinācijām, kurās izmanto B grupas vitamīnus. Šie preparāti vienlaikus atslābina (pateicoties magnijam) un stiprina (pateicoties B vitamīniem) nervu sistēmu, tādējādi sniedzot labāku efektu. B grupas vitamīni ir arī plaši sastopami kompleksajos vitamīnos vispārējai organisma un imunitātes stiprināšanai.

Atceries – par uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu konsultējies ar ārstu vai farmaceitu! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!