Klāt oktobris un reizē ar to – saaukstēšanos sezona, un ja tu vai tavs bērns jau esat pārnesuši mājās pirmo akūto elpceļu vīrusu infekciju, tad jūs neapšaubāmi interesē jautājums, kas jādara, lai izvairītos no saaukstēšanās šajā rudenī un ziemā. Uztura speciāliste Jevgeņija Jansone stāsta, pēc kādām pazīmēm var saprast, ka imūnsistēma ir sliktā stāvoklī, kādus produktus katrā ziņā ēst, lai aizsargātu sevi no slimībām, un kā izpaužas kādu vitamīnu trūkums organismā.

Kā saprast, ka imunitāte ir novājināta?

Pirmām kārtām ir jāapzinās, ka vitamīnus nevar uzkrāt priekšdienām, un tas nozīmē, ka, lai cik daudz ogu un dārzeņu tu apēdi vasarā, tas tev nepalīdzēs pasargāt sevi saaukstēšanos sezonā. „Tāpat nevar teikt, ka kāds viens vitamīns ir ļoti svarīgs, bet pārējie nav tik svarīgi. Mūsu imunitātes veidošanā ir iesaistīti visi mikro un makro elementi, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi, lai organismā netrūktu neviena no tiem,” paskaidro uztura speciāliste. Ir vairākas pazīmes, kas liecina par imunitātes pavājināšanos.

• Galvenais kritērijs ir saslimšanu biežums un ilgums. Protams, ja slimo bieži un ilgi, ir jānoskaidro, kāds tam iemesls;
• Otra, mazāk acīmredzama, pazīme ir pašsajūta. Mēs mēdzam nepievērst uzmanību galvassāpēm, nogurumam, nogurdināmībai un aizkaitināmībai, taču tie visi ir signāli, ko mums sūta ķermenis un kas prasa uzmanību.

Un, lai gan nav speciālu analīžu, kas ļauj pārliecināties, vai organismā netrūkst kāda noteikta vitamīna, ir svarīgi un nepieciešami regulāri veikt vispārīgās asins analīzes: tādējādi var pārbaudīt glikozes, feritīna, dzelzs un holesterīna līmeni, ir marķieri, kas norāda uz atsevišķu orgānu veselību, var izpētīt arī magnija, kalcija un D vitamīna līmeni.

Kā izpaužas to vitamīnu trūkums, kas ir svarīgi imunitātes veidošanai?

Lielākajai daļai ļaužu imunitāte saistās tieši ar C vitamīnu, tomēr tās veidošanā svarīgāki ir B grupas vitamīni. Šo vitamīnu trūkums izpaužas šādi.

• Trausli nagi un mati. Pavisam ārkārtējos gadījumos mati var pat izkrist.
• Lūpu kaktiņos var parādīties plaisiņas vai čūliņas.
• Arī smaganu asiņošana ir B grupas vitamīnu un dzelzs trūkuma pazīme.

D vitamīna trūkums izpaužas nomāktībā un depresīvā noskaņojumā, un, ja pamanīji, ka esi sācis slikti redzēt tumsā, visticamāk, tev trūkst A vitamīna. Vai lobās āda un parādījušās blaugznas? Visticamāk, trūkst cinka, niacīna un citu B grupas vitamīnu.

Ko darīt, lai nostiprinātu imunitāti?

Ir ļoti svarīgi rūpēties par sabalansētu uzturu. Tāpat ir svarīgi pielāgot uzturu dzīvesveidam: sportistam ar diviem treniņiem dienā ēdienkarte būs pavisam citāda nekā biroja darbiniekam, kas netrenējas.

Ikdienas ēdienkartes pamatā ir jābūt galvenokārt dārzeņiem un augļiem, kā arī produktiem, kas ir bagāti ar dzīvnieku un augu izcelsmes olbaltumvielām. Turklāt ir svarīgs arī produktu pagatavošanas paņēmiens: dārzeņus, kuri ir bagāti ar B un C vitamīnu, kas šķīst ūdenī, labāk neapstrādāt termiski, jo tas iznīcina vitamīnus. Ja no gatavošanas nevar atteikties, ieteicams izvēlēties vissaudzīgāko termiskās apstrādes paņēmienu: piemēram, ja ar C vitamīnu bagātos piparus tvaicē, tie zaudē mazāk C vitamīna nekā tad, ja tos vāra taukvielās.

„Savukārt droši var termiski apstrādāt dārzeņus, kuros ir taukos šķīstoši vitamīni. Tie ir, piemēram, ķirbji un burkāni, ko vislabāk gatavot mazā eļļas daudzumā, jo A vitamīns tā labāk uzsūcas (kā zināms, burkānos tā ir ļoti daudz). Tāpat mūsu uzturā trūkst sēņu, lai gan tās ir ļoti veselīgas, jo tajās ir daudz dažādu vitamīnu un mikroelementu, kā arī šķiedrvielu. Turklāt sēnes palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un izvadīt toksīnus no zarnu trakta, tām piemīt pretvēža un pretiekaisuma īpašības, tās palīdz sirds un asinsvadu slimību profilaksē un, protams, stiprina imunitāti. Taču pat vietējo sēņu mūsu uzturā ir maz, bet tādu īpašu, kādas ir šitakes un lakas plakanpiepes, vispār nav,” stāsta uztura speciāliste. „Gribu uzsvērt, ka nav neveselīgu vai nesvarīgu vitamīnu un mikroelementu. Katrs no tiem ir svarīgs imunitātes veidošanā un cīņā ar slimībām, kā arī mūsu vispārējai labai pašsajūtai, tāpēc sabalansētam uzturam ir milzīga nozīme.”

Tomēr, pēc uztura speciālistes domām, uztura sabalansētība latviešiem stipri klibo. Mēs ēdam ļoti maz zivju, dārzeņu un riekstu. Diezgan lielā mērā tas ir saistīts ar pārtikas cenām. Piemēram, lai ar pārtiku uzņemtu pietiekami daudz D vitamīna, katru dienu ir jāapēd 250 gramu laša, turklāt neraugoties uz to, ka latvieši vispār ēd maz zivju. Dārzeņi un augļi ziemā arī nav lēti, bet tie ir C, A vitamīna un B grupas vitamīnu, kā arī šķiedrvielu avots. Arī rieksti nav lēts prieks. Sarakstu var turpināt bezgalīgi. „Otrs iemesls – pat cenšoties ēst daudzveidīgi, ne vienmēr izdodas apēst tik daudz produktu, lai atjaunotu organismā zudušos mikroelementus: negatavosim taču katru mīļu dienu 250 gramus laša, dzenoties pēc D vitamīna, un ir taču vēl jāparūpējas arī par citiem mikroelementiem,” piebilst eksperte.

„Ņemot to vērā, ir nopietni jādomā par to, lai atbalstītu organismu ar papildu vitamīnu kompleksiem,” iesaka speciāliste. „Citādi mēs riskējam saķert visus vīrusus pēc kārtas un bieži slimot. Daudzi jau to saprot: „Imunital shots” un „Norstat Latvija” pētījums [1] parādīja, ka divas piektdaļas (40 %) latviešu lieto vitamīnus, lai neslimotu, bet desmitdaļa senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem tādā veidā cenšas sevi pasargāt tieši no Covid-19. Vēl trešdaļa lieto vitamīnus, lai uzlabotu pašsajūtu. Manuprāt, tas ir lieliski, ka mums ir iespēja ar vitamīnu kompleksiem kompensēt to, ko mums dažādu iemeslu dēļ neizdodas uzņemt ar uzturu. Tomēr pirms vitamīnu lietošanas es vienmēr iesaku konsultēties ar ārstu.”